Viņš atgādināja, ka padomju laikos ieslodzītie Latvijā uzbūvēja vairākus objektus, tai skaitā arī ēku Rīgā, Stabu ielā 89, kur patlaban izvietota pati IeVP, un šai mājai neesot nekādas vainas.
Lai cietumnieki varētu strādāt kvalitatīvi, vispirms viņus vajadzētu apmācīt, bet darbu būvobjektos uzraudzītu profesionāļi. Gala rezultātā izmaksas būtu aptuveni divreiz zemākas, nekā slēdzot būvdarbu līgumus ar komersantiem, prognozēja IeVP priekšnieks.
Ar pārstāvjiem no Tieslietu ministrijas par šādu iespēju jau esot runāts. Pagaidām nekādu konkrētu lēmumu nav, taču, līdz ko tieslietu nozarei būs ministrs, būs arī risinājumi, cer Puķīte. Viņš gan atzīst - ja ieslodzītie paši veiktu šos celtniecības darbus, tas būtu nepatīkams trieciens būvuzņēmumiem, kuriem lielas naudas summas "aizietu gar degunu".
Neceļot jaunus cietumus, ieslodzīto dzīves apstākļus var uzlabot vienīgi ar īstermiņa risinājumiem - kosmētiskajiem remontiem, kas patlaban jau tiek veikti pašu ieslodzīto spēkiem. Ja cietumnieki grib uzlabot savus dzīves apstākļus, viņiem ir iespēja to darīt - materiāli tiek sarūpēti, vien pašiem tie jāliek lietā, skaidroja Puķīte.
Latvijai nelabvēlīgais Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums, ar kuru valstij uzlikts par pienākumu samaksāt 11 700 eiro (8223 latu) lielu kompensāciju notiesātajam izvarotājam Igoram Bazjakam par necilvēcīgiem ieslodzījuma apstākļiem Daugavpils cietumā, noteikti būtu jāpārsūdz, uzskata IeVP vadība.
Kā ziņots, 1963.gadā dzimušais Bazjaks 1999.gada janvārī tika notiesāts par tobrīd 15 gadus vecas meitenes izvarošanu, piemērojot viņam desmit gadu cietumsodu. Vēlāk ECT palātas spriedumā pēc Bazjaka sūdzības tika vērtēti viņa ieslodzījuma apstākļi.
Palātas tiesneši vienbalsīgi nolēmuši, ka Bazjaka gadījumā Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3.punktu, kas aizliedz necilvēcīgu un pazemojošu apiešanos, un 13.punktu par tiesībām uz atbilstošu medicīnisko palīdzību.
Bazjaks ECT iesniedza vairākas sūdzības par apstākļiem ieslodzījumā Daugavpils un Jelgavas cietumā.
Latvija ECT palātai atzina, ka Daugavpils cietuma apstākļi nav ideāli, bet tie nav necilvēcīgi un cilvēku cieņu pazemojoši.
Kā ziņots, 2008.gada pavasarī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta Tieslietu ministrijas speciālistu izstrādātā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija. Tā paredzēja valstī veidot jaunu cietumu sistēmu, kas 30 gadu laikā izmaksātu aptuveni 400 miljonus latu. Saasinoties ekonomiskajai situācijai, šī koncepcija tā arī palika nepieņemta.