Pēdējā pusgada laikā četri no astoņiem "Latvijas Valsts mežu" (LVM) reģioniem zaudējuši prestižo, starptautisko FSC meža apsaimniekošanas sertifikātu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Lai gan auditi šajos reģionos veikti, LVM izvēlējies tikai sertifikātu, kas apliecina vien koksnes legālu izcelsmi, norāda raidījums.
Iespējams, tieši problēmas ieklausīties sabiedrības viedoklī, bija viens no iemesliem, kādēļ LVM visos reģionos vairs nav FSC mežu apsaimniekošanas sertifikāta, pieļauj "de facto". "Šīs sertifikācijas prasības runā par reālu dabas aizsardzību mežā, nevis uz papīra. Tā prasa rūpēties par dabas daudzveidību, par tīru ūdeni un neatstāt rises mežā. Vēl plašāk – sertifikācija prasa sarunāties ar dažādām sabiedrības grupām un tā ir tā sertifikācijas būtība," saka Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.
Bez FSC mežu apsaimniekošanas sertifikāta tagad strādā LVM reģioni Rietumvidzeme, Ziemeļkurzeme, Vidusdaugava un tikko kā arī Zemgale. To, kā meži tiek apsaimniekoti, vērtē auditori no malas. Viņi ņem vērā gan ekonomisko aspektu, gan vides, gan mežu nozares sociālo partneru viedokli. "Auditori bija izsūtījuši savus uzaicinājumus visām vides organizācijām iesniegt savu viedokli, un mēs atsaucāmies, un iesniedzām savu dokumentu," saka Vides Aizsardzības kluba Zemgales nodaļas pārstāve Ieva Lange.
Viņa, lai saprastu pati un parādītu citiem, kā pēdējo gadu laikā izmainījusies Elejas mežu ainava, izveidoja karti, kurā redzams, kā izskatās mežs divdesmit gadu garumā - kur kailcirtes rindojas blakus viena otrai. Iekļaujot kartē arī dabas aizsardzības teritorijas, redzams, ka tās vietām ir vienīgais meža gabals starp kailcirtēm un jaunaudzēm. Šeit pāris gadu laikā bija paredzēts izcirst 240 hektārus meža, nocirta 170. Elejas mežos plānotais ciršanas apjoms tika samazināts par apmēram 70 hektāriem. Un tas notika tikai tādēļ, ka iejaucās vietējie iedzīvotāji, kuri norādīja uz vērtīgiem biotopiem.
LVM vadība neslēpj, ka auditori ņēmuši vērā plaši izskanējušo strīdu par mežu ciršanu pie Īles šā gada sākumā, kur sabiedrības iniciatīva tika apkarota pat ar tiesību aizsardzības iestādēm.
"Mēs nevaram izpildīt prasības, kuras mums tiek uzstādītas, piemēram, ar mērķi – beidziet nodarboties ar mežsaimniecību, veidojam šo kā dabas aizsardzības teritoriju. Labi, mēs esam gatavi, bet tad tas ir cits ceļš – tā ir teritoriālā plāna maiņa, tā ir sabiedriskā apspriešana, un tad tas ir likumdevēja lēmums par nacionālā parka izveidi, vai dabas aizsardzības teritorijas izveidi, tas nav mūsu lēmums," raidījumam "de facto" saka "Latvijas Valsts meži" valdes loceklis Edvīns Zakovics.
Iepriekšējos gados Latvijā FSC pārstāvis bija Latvijas Mežu sertifikācijas padome. Taču jumta organizācija nesen padomei šīs tiesības atņēma. Iemesli gan nav precīzi zināmi, norāda "de facto".
Padomes priekšsēdētājs, mežu īpašnieku pārstāvis Māris Liopa publiski visai nicīgi ir izteicies par vides aizstāvjiem, saucot viņus par "tā dēvētajiem zaļajiem" un "Latvijas diversantiem". Tagad FSC pārstāvniecība uzticēta vienam cilvēkam. Viņš organizē 12 cilvēku grupas darbu, lai izstrādātu šīs sistēmas mežsaimniecības nacionālos standartus. Un tas mežu īpašniekiem vairs nepatīk. Viņi baidās, ka jaunie FSC standarti šeit var likt apturēt meža ciršanu, ja tiek saņemti sabiedrības iebildumi. "Notiek procesi, kurus mēs nesaprotam, kurā netiek iesaistītas visas tās interešu grupas, kas ir Latvijā," uzskata Zakovics.
Taču jaunais FSC pārstāvis Latvijā Imants Krūze norāda, ka starptautiski visi indikatori tika apstiprināti jau 2015. gadā, un strīdīgos jautājumus bijis gana daudz laika pārrunāt.
Neizmantojot sertifikātu, pietiek ar Latvijas likumu ievērošanu, vēsta "de facto". Vides aizstāvji norūpējušies, ka mežus Latvijā izcērt pārāk daudz, meži kļūst aizvien jaunāki un sugām nabadzīgāki. Tikmēr kokrūpniecības nozare jau aicina atļaut cirst aizvien jaunākus kokus. Valsts mežu dienests, kas uzrauga mežos notiekošo un aprēķina cērtamo koku daudzumu, aktīvu pozīciju nav ieņēmis. Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš saka: "Te galvenais ir tautsaimniecības pieprasījums. (..) Manā skatījumā – sabiedrībai ir jāvienojas, kādu mežu gribam redzēt. Jo zemi var izmantot gan intensīvāk, gan mazāk intensīvi."
Pēc LVM daļējas atteikšanās no FSC Mežu apsaimniekošanas sertifikāta, Latvijā uz pusi samazinājies tādu mežu daudzums, kuru apsaimniekošanu būtiski varēs ietekmēt vides un sabiedrības viedoklis.
Pirms pieciem gadiem LVM uz laiku zaudēja šo FSC meža apsaimniekošanas sertifikātu. Izstrādājot mežu, bija bojāta meža zemsedze, kā arī konstatēti citi trūkumi. Tolaik kokrūpniecības pārstāvji norādīja, ka LVM sertifikāts jāatgūst, lai nezaudētu klientus. LVM sertifikātu arī atguva. Taču šoreiz apņemšanos strādāt tā, lai atgūtu apliecinājumu par meža apsaimniekošanu videi visdraudzīgākajā veidā, sadzirdēt nevar, vēsta "de facto".