PVO: veselības aprūpei Latvijā jāatvēl vismaz 12 % no valsts budžeta  (12)

Viņš norādīja, ka tas pašlaik ir 9 % no valsts budžeta. Salīdzinot Latvijas valsts finansējumu veselības aprūpei ar tādu valstu kā Horvātijas, Ungārijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas atvēlētajiem līdzekļiem, vienīgā valsts, kuru šajā ziņā Latvija apsteidz ir Krievija. "Veselības aprūpei atvēlēto valsts līdzekļu īpatsvars Latvijā ir zems un tai ir lielākais medicīnas pakalpojumiem atvēlēto privāto līdzekļu īpatsvars Eiropas Savienībā," uzsvēra Evetovits.

Pētot atšķirības starp Latviju un iepriekšminētajām valstīm, viņš izcēla, ka Horvātijai, kura ir nabadzīgāka valsts un kuras valsts pārvalde ir lielāka, veselības aprūpei atvēlētie līdzekļi ir divreiz lielāki nekā Latvijai. Tāpat arī Lietuva, kurai ir mazāka valsts pārvalde, veselībai tērē vairāk nekā Latvija.

PVO pārstāvis skaidroja, ka valstīs ar augstiem ienākumiem veselības aprūpei tiek atvēlēti vidēji 12 % valsts budžeta. Pirms ekonomiskās krīzes 2007. gadā veselības nozarei novirzītie budžeta līdzekļi valstī atbilda iepriekšminētajam rādītājam. Pēc Evetovita domām, Latvijai ir visas iespējas palielināt finansējumu veselības aprūpei, tomēr tas arī attiecīgi nozīmētu nodokļu pieaugumu. "[Tomēr] pat ja Latvija palielinātu veselības aprūpes budžetu līdz 12 %, tā joprojām būtu zem vidējiem OECD un augstāko ienākumu valstu rādītājiem," pauda PVO pārstāvis.

Evetovits uzsvēra, ka lēmums palielināt finansējumu veselības aprūpei ir politiska izvēle. Nepadarot veselību par prioritāti, nav iespējams sasniegt valstij vēlamos veselības iznākumus. Viņš norādīja, ka pašlaik Latvijas sabiedrība nav labi aizsargāta, jo vairums nevar atļauties veselības aprūpes pakalpojumus. Svarīgi ir nodrošināt finansiālo aizsardzību, jo 4 % Latvijas mājsaimniecību, sedzot medicīnas pakalpojumus, kļūst trūcīgas vai jau ir nabadzīgas un kļūst vēl trūcīgākas."Latvijā 2013. gadā 13 % mājsaimniecību tērēja 40 % no to finansiālās spējas apmaksāt medicīniskos pakalpojumus," sacīja PVO pārstāvis.

Piemēram Horvātijā privātie maksājumi par medicīnas pakalpojumiem ir zemāki par 15 %. "Kad privātie maksājumi sasniedz vai pārsniedz 30 %, ir sarežģīti nodrošināt cilvēku finansiālo aizsardzību," skaidroja Evetovits, piebilstot, ka Latvija ir sasniegusi minētos 30 %, pievienojoties tādām valstīm kā Krievija un Grieķija.

Jau ziņots, ka trešdien Latvijas Universitātes Mazajā aulā norisinājās konference "Veselības aprūpes sistēma Latvijā – strukturālās reformas un finansēšanas modeļi", kurā diskutēja par iespējamiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem, to ieguvumiem un vājajām pusēm, kā arī iezīmēja to veselības aprūpes politikas virzienu, kas būtu pareizākais, raugoties no sabiedrības viedokļa.