"Ja dienests tiek apzināti represēts manas personības dēļ, tad es esmu gatavs šo krēslu atstāt," raidījumam sacīja Kinna, apgalvojot, ka pilnīgi noteikti atstās savu amatu, ja reformu īsteno pēc ZM plāna.
Savukārt TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Kinna zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) atlūgumu šonedēļ jau iesniedzis un ministrs esot to pieņēmis.
Pieļaujamo koksnes daudzumu, ko ļauts izcirst VAS "Latvijas valsts meži" (LVM), aprēķina VMD, pēc tam to skata valdība. Visticamāk, VMD nepiekāpība bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Dūklavs martā pieprasīja Kinnam veikt ievērojamās reformas, pieļauj "Nekā personīga". Kinnas iebildumi par to, ka ministra reformas palielinās mežsargu korupcijas risku un vājinās kontroli mežā, tai skaitā valstij piederošajos mežos, netika ņemti vēra.
Šobrīd VMD darbs organizēts vairākos līmeņos - centrālā administrācija, virsmežniecības, mežniecības un tām padotie mežsargi. Tieši mežniecībās tiek pieņemti vairāk nekā 90 % no visiem VMD lēmumiem, vēsta "De facto".
Savukārt Jāņa Dūklava rīkojums paredz mežniecības likvidēt, to funkcijas pārceļot uz virsmežniecībām, bet daļu no mežziņa pilnvarām lēmumu pieņemšanā atdot mežsargiem, kuri savukārt bažīgi, ka mežā reāli pavadītais laiks būtu ļoti minimāls.
Arī vides nevalstiskās organizācijas bažījas par to, lai iecerēto reformu rezultātā nevājinātos mežu apsaimniekošanas kontrole, jo pēc to domām esošais VMD šobrīd ir uzticams meža sargs.
ZM uzsver - tikai organizējot darbu virsmežniecību līmenī VMD spēs tikt galā ar meža ugunsgrēku dzēšanu. Uz darba neefektivitāti norādot pārāk liels skaits dažādu priekšnieku, savukārt mežsargiem esot pārāk maz pilnvaru.
Tomēr ZM nespēj atbildēt, kādu tieši efektu steidzīgajai reformai vajadzētu sasniegt – šobrīd potenciālie ieguvumi nav rēķināti. "Izmērāmo rezultātu mēs vēlējāmies sagaidīt no optimizācijas modeļa, kurā iekšā tā nav," raidījumam sacīja ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
"Var jau būt, ka tie papīri nevienam nav vajadzīgi – kaut kādas uzskaites, kaut kādas atļaujas, bet nu tad to visu sākumā normāli definējat un tad taisāt reformu," raidījumam dusmīgi sacīja Inčukalna mežniecības mežzinis Normunds Gerbis.
VMD vadība ministra uzdevumu uzskata par vēlmi dienestu postīt, ne sakārtot. Tomēr VMD piedāvā arī alternatīvu kopā ar mežziņiem izstrādātu priekšlikumu, kas paredz, viņuprāt, vienīgo reālo risinājumu. Tas paredz likvidēt starpposmu - virsmežniecības, vairāk uzticot tuvāk cilvēkiem esošajām mežniecībām, bet pārējo atdot administrācijai.
Šim modelim piekrīt mežniecības un mežsargi un atbalsta vēstuli parakstījuši gandrīz 300 meža īpašnieku, toties tā nepatīk desmit virsmežziņiem un ZM, norāda raidījums. Dūklavs piektdien uzdeva Kinnam iesniegt paskaidrojumu, kādēļ netiek pildīts viņa rīkojums, un nedēļas laikā sagatavot rīkojumā prasīto VMD optimizācijas modeli, likvidējot mežniecības. Kinnas atbilde būšot atlūgums, vēsta raidījums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
