Foto: LETA
Opozīcijā esošā „Saskaņas centra” deputāti esot gatavi iniciēt jaunus referendumus, tai skaitā par Saeimas atlaišanu, ja netiks izpildītas viņu izvirzītās prasības par izglītības saglabāšanu krievu valodā un krievu valodas lietošanu pašvaldībās, kur ir liels mazākumtautības iedzīvotāju skaits, svētdien ziņoja TV3 raidījums “Nekā Personīga”.

„Saskaņieši” aicina izpildīt vairākus viņu vēlētājiem patīkamus darbus - skaidri pateikt, ka tiks saglabāta valsts apmaksāta izglītība krievu valodā un piešķirtas lielākas tiesības nepilsoņiem. “Nekas briesmīgs nav noticis, ja nepilsoņi, nodokļu maksātāji, piedalās pašvaldību vēlēšanās un spriež tīri par saimnieciski komunāliem jautājumiem,” raidījumam pauda SC Saeimas deputāts Valērijs Agešins.
Spēkā paliek arī iepriekšējā prasība: atļaut krievu valodas lietojumu pašvaldībās, kur dzīvo īpaši daudz krievvalodīgo. “Es domāju, mēs varētu tomēr ļaut cilvēkiem runāt un komunicēt ar civildienesta ierēdņiem tajā valodā, kurā viņi griežas pie viņiem. Bet te es nerunāju par kaut kādām konkrētām likuma izmaiņām, es runāju vienkārši par neaizliegšanu to darīt,” skaidro SC deputāts Vladimirs Reskājs.

„Saskaņieši” rosina veidot plašāku naturalizācijas centru tīklu, lai mudinātu attālāku rajonu nepilsoņus iziet pilsonības iegūšanas procedūras.

Vienlaikus lielākā daļa SC deputātu atzīst: ja nekas nemainīsies, viņi turpinās rīkot vai atbalstīt protesta referendumus, tai skaitā, par Saeimas atlaišanu.

“Es nevaru izslēgt iespēju, ka varu arī parakstīties par Saeimas atlaišanu,” “Nekā Personīga” atzina Agešins. Atbalstu idejai par jaunu referendumu Saeimas atlaišanai raidījumam pauda arī „Saskaņas centra” deputāti Ivans Ribakovs un Jānis Tutins.

Pēc likuma gan tas nevar notikt ātrāk kā gadu pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām.

ŠC līderis Rīgas mērs Nils Ušakovs gan portālam „Delfi” sestdien atzina, ka pēc "valodas referenduma" būtu svarīgi panākt, lai Latvijas sabiedrība nedalītos tajos, kas balsoja "par" un "pret", bet gan veidotos dialogs, savukārt citu referendumu rosināšana šobrīd nebūtu pareiza rīcība. Šobrīd Ušakovs neuzskata, ka "jebkurš cits referendums būtu pareiza rīcība," jo, ņemot vērā "lingvistisko, etnisko un sociālo situāciju", jāizbeidz turpmākas konfrontācijas.

Jau vēstīts, ka provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka par oficiālu divvalodību Latvijā nobalsojuši 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo, savukārt pārliecinošs vairākums ‒ 821 722 jeb 74,8% – nobalsojuši pret to.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!