Raidījuma rīcībā esošā līguma kopijā rāda, ka paredzētais līgumsods ir salīdzinoši niecīgs - 0,001 procents. Līdz ar to "Vitronic Baltica" izdevīgāk ir maksāt līgumsodu un strādāt ar pārvietojamiem radariem, kuri nes peļņu. Stacionāros radarus firma vēl aizvien nav uzstādījusi.
Līgums, kurš līdz šim nav bijis publiski pieejams, liecina, ka kopējais projekta apjoms uz pieciem gadiem ir 11 miljoni 253 tūkstoši latu. Lielākā daļa izmaksu – 6,7 miljoni – plānoti projekta apkalpošanai, divi miljoni latu – radaru iegādei un vēl gandrīz divi miljoni latu- iekārtu uzturēšanai. Šajā summā nav iekļauta firmas peļņa, taču līgums liecina, ka "Vitronic Baltica" to plānojusi – 9% no projekta izmaksām.
Kāds līguma punkts paredz, ka noteiktā ātruma pārkāpuma fiksēšanas robežai nevajadzētu pārsniegt 20 kilometrus stundā, ja vien policija neprasa samazināt ātruma pārkāpuma fiksēšanas robežu. Atšķirībā no līgumā lasāmā, Valsts policijas Prevencijas nodaļas vadītājs Edmunds Zivtiņš šonedēļ vairākkārt uzsvēra, ka visos gadījumos ātruma pārkāpumu fiksē no plus trīs kilometriem stundā.
Par projekta apturēšanu policija šobrīd negrib runāt – "Vitronic Baltica" dots laiks līdz 20.maijam un līgumu lauzīs, ja stacionārie fotoradari netiks uzstādīti līdz tam.
Līgumu parakstīja nu jau bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V). Līgumu noslēdza krīzes augstākajā punktā, kad Starptautiskais Valūtas fonds iebilda pret valsts naudas ieguldīšanu fotoradaru projektā. "Vitronic Baltica" uzvarēja, jo valstij piedāvāja vislielāko procentu no soda naudām – 65%, atgādina raidījums.
Tikmēr šobrīd jau vairāki autovadītāji apstrīdējuši viņiem izsniegtos protokolus tiesā, viens no tiem - par fiksēto ātrumu 100 kilometri stundā uz Jūrmalas šosejas pie Babītes, vēsta raidījums. Fotogrāfijā ir divas automašīnas, bet vadītājs pārliecināts, ka braucis, nepārkāpjot noteikumus, un radars nofiksējis blakus braucošā auto ātrumu.
Līdzšinējā finanšu statistika "Vitronic Baltica" un arī valsts kasei bijusi pozitīva, vēsta raidījums. Gandrīz trīs mēnešos soda kvītīs izrakstīti 280 tūkstoši latu. Trīs mēnešos visvairāk ātruma pārkāpumi fiksēti Ulmaņa gatvē – 2494. Krasta ielas vienā galā - 1821 ātruma pārkāpums, otrā - 1809 pārkāpumi. Ceturtā "sodītākā" vieta ir Ādaži pie Baltezera kapiem -1701 protokols. Piektajā vietā ir A10 autoceļš Babītes novadā virzienā uz Jūrmalu (1664), bet sestajā – Garkalnes A2 autoceļš virzienā uz Rīgu (1591).
Zivtiņš pārliecināts, ka rezonanse par fotoradariem ātri noplaks, līdzīgi kā tas bijis pēc pirmo četru pārvietojamo fotoradaru ieviešanas. Viņaprāt, daudz būtiskāk tagad pieņemt lēmumu, ka naudu, kas ienāk budžetā par fotoradaru fiksētajiem ātruma pārkāpumiem, tiek novirzīta jauno autovadītāju apmācībai un ceļu remontiem.