Caur Latvijas bankām pēdējos gados izgājuši gan Ukrainas valsts iepirkumos pārmaksātie miljoni, gan arī Meksikas asiņainākā narkokarteļa dolāri. Liela daļa šo darījumu veikti, izmantojot ofšoru firmas, kas tirgotas tepat Rīgas centrā. Šo firmu izkārtnes direktori bija Latvijas izcelsmes, noskaidrots pēdējā pusgada laikā, kad žurnālisti pētījuši ārzonu kopmāniju jeb ofšoru firmu biznesu, to izmantošanu naudas atmazgāšanā un krāpnieciskos darījumos.
Kā vēsta "Nekā Personīga", jau vairāk nekā mēnesi Latvijas finanšu policija pēc Ukrainas milicijas lūguma meklē 71 gadu veco latvieti Ēriku Vanageli. Viņš un vēl viens Latvijas iedzīvotājs - Staņislavs Gorins, iesaistīti kādā Ukrainas krimināllietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros. Jau šopavasar abi kungi nonāca arī Ukrainas preses uzmanības centrā. Latvieši bijuši saistīti gan ar Somālijas pirātu nolaupīto Ukrainas kuģi, uz kura atklāja nelikumīgu ieroču kravu, gan arī Ukrainas valdības desmitiem miljonu pārmaksātu pretgripas vakcīnu iepirkumu. Minētie darījumi notika caur ārzonu kompānijām, kuru direktori bija latvieši, bet patiesie īpašnieki nezināmi. Žurnālisti apdrošināšanas brokeri Gorinu pavasarī atraduši niecīgā birojā Dzirnavu ielā. Viņš noliedzis jelkādu saistību ar ofšoru darījumiem.
Pensionāru Vanageli policijai joprojām nav izdevies atrast. Izrādās, krievu presē par turīgu baņķieri dēvētais Vanagels ir bezpajumtnieks. Ofšoru kompānijās norādītajā adresē Matīsa ielā viņš nedzīvo, bet saskaņā ar Vanageļa ilggadējas draudzenes teikto ofšoru direktors esot teju bomzis, ziņo raidījums. Visticamāk, Vanagelis un Gorins dzīvē nav redzējuši Ukrainas miljonus un abi ir direktori tikai uz papīra.
Tāpat žurnālistiem zināms, ka abi latviešu direktori jau pirms pāris gadiem Finanšu policijā liecināja, ka pārdevuši savus parakstus kādai ofšoru reģistrēšanas kompānijai Rīgā, Smilšu ielā. Visticamāk, ka tieši šādā veidā Vanagelis kļuva par direktoru vismaz 300 Jaunzēlandē un vairākiem desmitu Anglijā un Panamā reģistrētu uzņēmumu.
"Nekā Personīga" un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs atklājuši vēl virkni cilvēku no Latvijas, kas parādās kā izkārtnes īpašnieki simtiem Panamā, Belīzē, Britu Virdžīnu salās, Īrijā un Anglijā reģistrētos uzņēmumu. "Vairumam no tiem kājas aug no firmas "International Overseas Services" un tai pretī esošās, nu jau bijušās "Parex bankas"," vēstī raidījums.
Tāpat "Nekā Personīga ziņo, ka IOS pārstāvniecība Latvijā darbojas jau kopš 90.gadu vidus. Interneta mājas lapā tā piedāvā ātri reģistrēt ofšora kompāniju un saviem klientiem Ukrainā, Krievijā un Anglijā slavē mūsu banku priekšrocības. Ciešākās saiknes IOS vienoja ar "Parex banku". Starp izkārtnes direktoriem ir virkne bijušo "Parex" darbinieku - Juris Vitmanis, Gundega Emša, Elīna Zeņķe, Vija Rauda. Raudu ģimene šajā lokā ir interesantākā, jo ārvalstu kompāniju datu bāzēs parādās bijušie "Parex" bankas darbinieki, brālis un māsa - Vija un Mārtiņš Raudas, viņu tēvs Pēteris Rauda un māte Ligita Rauda. Galvenais šajā zirneklī ir Vijas Raudas vīrs - Gints Poišs. Viņš bijis ilggadējs "Parex" bankas padomes priekšsēdētājs, par kuru maz zināms pat baņķieru aprindās. Vienīgās Poiša fotogrāfijas, ko izmeklēšanā izdevies iegūt, ir no komercbanku asociācijas basketbola spēlēm.
Pēc vairāku mēnešu aicinājuma uz interviju, Poišs pirms pāris dienām negaidīti pieteicās pats. Filmēties viņš nepiekrīt, bet ļauj sarunu ierakstīt. Poišs sarunā ar raidījuma veidotājiem noliedza saistību ar firmu IOS.
Ja Poišs atzītu, ka tirgojis ofšoru, viņš būtu pārkāpis likumu. Kā "Parex" padomes priekšsēdētājs, viņš to nedrīkstēja darīt. "Parex bankā" Poišs gan bijis vien "baņķieris tikai uz papīra". Pēc izglītības mežinieks, Poišs 90.gadu sākumā dabūja darbu svaigi dzimušajā Latvijas bankā. Oficiāli Poišs skaitījās bankas priekšsēdētāja Pāvila Saksa padomnieks, bet reāli strādāja par tulku. Kad vēlāk Kargins un Krasovickis dibināja "Parex banku", viņi aicināja Poišu pie sevis. Lai dabūtu lincenzi, likums noteica, ka "Parex vadībā" jābūt cilvēkam ar pieredzi bankā. Poišam formāli tāda bija. Vēlāk bankā viens no Poiša pienākumiem esot bijusi arī cīņa ar naudas atmazgātājiem. Taču kopumā viņš bankā atradies diezgan maz. Daudz spēlējis basketbolu. Arī ofšoru dibinātājfirmas IOS komandā, kur spēlēja arī viņa asistents "Parex" Uldis Feldmanis, kurš pats tagad tirgo ofšorus.
Kā vēsta raidījums, Poišs šķiet labi informēts par IOS darbu. Firma darbojoties pēc frančīzes principa un tai ticamāk, neesot viens īpašnieks. Poišs esot labi pazīstams ar ilggadējo IOS pārstāvi Latvijā, Īrijas iedzīvotāju Filipu Burvelu. Savulaik abi pat nodibinājuši firmu "Westwork", lai uz Īriju sūtītu latviešu darba spēku, taču bizness izgāzies. Burvels jau kopš 90.gadu vidus ir labi pazīstams Latvijas banku vidē. Viņš arī "Parex" piegādājis klientus no NVS valstīm.
Saskaņā ar raidījumā vēstīto arī Burvels šovasar raidījuma veidotāju kolēģiem Dublinā stāstījis, ka bijis tuvs ar "Parex bankas" bijušo vadību un Gintu Poišu. Burvels apgalvojis, ka Rīgā saticis lielāko daļu no ofšoru direktoriem, ieskaitot Vanagelu.
Bez jau minētajiem "Parex darbiniekiem, vēl virkne latviešu parādās simtiem citu ofšoru. Tikmēr izskatās, ka uz brīdi ofšoru reģistrēšanas biznesam pielikts punkts. IOS firma Rīgā negaidīti slēgta. Pazudusi arī nosaukuma plāksnīte, vēsta "Nekā Personīga".
Tāpat raidījums ziņo, ka, aptautājot atbildīgo dienestu pārstāvjus, viņi raidījuma veidotājiem norādījuši, ka naudas atmazgāšanu caur Latvijas bankām nevarētu dēvēt par sistēmu. Savukārt premjera Valda Dombrovska vadītā ēnu ekonomikas darba grupa gatavojot plānu ofšoru apkarošanai.
Pilns pētījuma izklāsts "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra" infografikā:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
