Šādu iespējamību apliecinājuši arī Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un Romas Katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats.

„Es neparedzu, ka to varētu izdarīt nākošgad vai pēc trim gadiem. Bet, es domāju - tas uzdevums ir ļoti nozīmīgs, tas ir ļoti cildens mērķis - baznīcu vienotība, vispirms jau vienprātība. Bet es domāju, ka, ja ir vienprātība, tad ir pamats runāt arī par strukturālu vienotību," „De facto" teicis Vanags. Vēl novembrī, lai runātu par luterāņu un katoļu baznīcu tuvināšanos, Vanags bijis Vatikānā, kur ticies ar kardinālu Kasperu, kurš ir atbildīgs par kontaktiem ar luterāņiem. Bijusi arī tikšanās ar Romas katoļu baznīcas pāvestu Benediktu XVI. Atgriezies Latvijā Vanags ticies ar Pujatu, lai pārrunātu abu baznīcu teoloģiskās atšķirības.

„Iniciatīva nāca no luterāņu baznīcas puses. Viņi bija Romā un dabūja aprobāciju - lai tiekas ar vietējiem katoļu baznīcas un par šīm lietām brīvi apspriežas. Jo Dievs viens un viena patiesība. Tātad kaut kur tas tilts ir, jāatrod tikai pārejas," sacījis Pujats.

Abas puses „De facto" atzinušas, ka atšķirības abu baznīcu starpā ir visai ievērojamas, bet ne nepārvaramas. Vanags norādījis, ka daudzos jautājumos abu baznīcu viedoklis ir identisks - piemēram, izpratne par svēto rakstu autoritāti, attieksme pret viendzimuma laulībām un abortiem. Tiesa, cits luteriskās baznīcas ārpus Latvijas mācītājs Juris Cālītis atzīmējis, ka „protestantisms ir atšķirīgs pēc būtības no Romas katoļu baznīcas ar to, ka protestantismā katrs cilvēks ir tiešā saskarsmē ar Dievu un atbildīgs par savu ticību". Toties Romas katoļu baznīca, pēc Cālīša vārdiem, piedāvā, ka baznīca ir patiesības un īstenības nesēja un sargātāja.

LU teoloģijas fakultātes dekāns un luterāņu mācītājs Ralfs Kokins „De Facto" teicis, ka citās valstīs jau ir bijuši precedenti, kad luterāņu baznīca pievienojas katoļu baznīcai.

Abas baznīcu ceļi šķīrās pirms 500 gadiem, kad Eiropā sākās baznīcas reformācijas kustība. Tās laikā luterāņu baznīca nošķīrās no Romas katoļu baznīcas.