Tā kā 2020.gadā, kad sāksies starptautiskās dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' būvēšana, nāksies satiksmei slēgt vairākas svarīgas Rīgas ielas, galvaspilsētas dome nolēmusi ieviest piecu eiro nodevu, kas būs jāmaksā tiem, kuri vēlēsies iebraukt Rīgas centrā, liecina raidījuma "Nekā Personīga" rīcībā esošā informācija.
Saskaņā ar raidījuma vēstīto, maksāt vajadzēs visiem, kuri šķērsos Vanšu vai Akmens tiltu pār Daugavu vai Brasas, Zemitāna un citus pārvadus pār pilsētu ieskaujošo dzelzceļa loku.
''Rail Baltica'' būvniecības laikā paredzēts norakt sliežu uzbērumu un pārbūvēt Centrālo dzelzceļa staciju. Celtniecība ilgs divus, trīs gadus, tādēļ Rīgas domei (RD) steigšus jārīkojas, lai pilsēta būtu izbraucama. Kā vēsta raidījums, problēmas risināšanai piesaistīts slavens skandināvu pilsētu projektētājs Jans Gēls ar komandu. Viņa uzdevums ir izpētīt pilsētu un izstrādāt risinājumus, kā Rīgas centru atslogot no transporta un padarīt ērtāku cilvēkiem.
''Parasti ir no četrām līdz piecām metodēm, lai varētu to mainīt. Samazināt sastrēgumus, samazināt mašīnu skaitu. Tie var būt mehāniskie, kad tiek ierobežota ar satiksmes zīmēm, vienkārši ķieģelis, tie var būt citi varianti, kad tiek samazināts joslu skaits, kad fiziski mašīnas nevar izbraukt, tie var būt saistīti ar autostāvvietu gan skaitu, gan cenu, tas var būt saistīts arī ar iebraukšanas maksu,'' raidījumam skaidroja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).
''Nekā personīga'' rīcībā gan esot informācija, ka pilsētas vadība jau ir izlēmusi – par iebraukšanu Rīgas centrā būs jāmaksā. Darba grupās un ierēdņu lokā spriests, ka nodeva, kas atturētu autovadītājus no iebraukšanas galvaspilsētas centrā, ir pieci eiro.
Par satiksmi un pilsētas attīstību atbildīgās Rīgas amatpersonas gan raidījumam liegušās, ka jautājums par iebraukšanas maksas noteikšanu jau ir izlemts. ''13. gada saistošajos noteikumos jau ir noteiktas iespējamās transporta iebraukšanas īpašā režīma zonas. Šajos dokumentos jau bija rakstīts, ka ir iespējams ieviest maksas iebraukšanu pilsētā. Par to sarunas jau iet kopš 2006.gada. Neviens no viņām nav atteicies, un skaidrs ka jebkurā sarunā viņas iet. Bet lai mēs varētu runāt par kaut kādu iebraukšanu, kā jūs sakāt, noteikt kādu maksu, vai kādu noteikt šo sistēmu, tas ir par to vēl ir pāragri runāt,'' raidījumam pauda RD Attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze.
Kā vēsta raidījums, par ieceri ieviest maksu liecina RD Satiksmes departamenta izsludinātais konkurss par satiksmes uzraudzības punktu ierīkošanu 16 vietās. Tos plānots būvēt pie katra no tiltiem vai dzelzceļa pārvadiem, par kuriem ir iespējams nokļūt Rīgā. Konkursa nolikumam pievienotajā plānā redzams, ka ierobežota teritorija no Daugavas līdz dzelzceļa lokam ap Rīgas centru. Teritorijā iekļauts teju viss Vēsturiskais centrs, Andrejosta, Skanstes ielas rajons, Brasa, Grīziņkalns.
''Mēs kā departaments esam pasūtījuši vairākās vietās projektēšanu statīviem, droši vien tā būtu visprecīzāk teikt, uz kuriem ir iespējams uzstādīt dažādas iekārtas. Plūsmas skaitītājus, gaisa kvalitātes skaitītājus, mērītājus, tāpat arī info tabulas,'' raidījumam skaidroja RD Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.
Kā vēsta raidījums, par to, ka lēmums ieviest maksu jau pieņemts, liecina arī tas, ka advokātu birojam ''Šķiņķis Pētersons'' ir pasūtīts izstrādāt saistošos noteikumus par maksas iekasēšanas kārtību.
Lai gan paredzēts maksu ieviest vēsturiskajā centrā, plānā redzams, ka aiz maksas "barjeras" paliek Spīķeru kvartāli, savukārt Andrejosta, kur maksu iecerēts piemērot, neietilpst vēsturiskajā centrā. Saskaņā ar raidījuma vēstīto, plānots, ka kravas automašīnām uz ostu braukt pa Krasta ielu nebūs ļauts. Tāpat, apskatot kartes var noprast, ka, nobraucot no prāmja pasažieru ostā, auto nonāks maksas zonā.
''Šobrīd ministrija uz to skatās negatīvi. Jāņem vērā, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta attiecīgi ar visu pakalpojumu nodrošinājumu un visu pārējo, ko ietver sevī galvaspilsētas šīs te funkcijas. Jāņem vērā tas, ka šobrīd Rīgā nav sakārtota nedz pārējā transporta sistēma, atbilstoši, lai cilvēks varētu, nokļūstot punktā A, pēc tam nokļūt ērti uz punktu B, un šī automašīnu novietošana pagaidām nestrādā,'' raidījumam teicis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA).
