Bēgļi, kas no Irākas, Sīrijas un Afganistānas ieradušies Vācijā, par Latviju neko daudz nav dzirdējuši un nezina, vēstī LNT raidījums “Ziņu TOP 10”.
Atbildot uz jautājumu, vai viņi apsvērtu iespēju doties uz Latviju, bēgļi atvainojušies un sacījuši, ka neko daudz par Latviju nezinot. "Es zinu, kur tā ir uz kartes, bet nav pietiekami informācijas par Latviju," "Ziņu Top 10" atzinis Kuts no Irākas.
Līdzīga atbilde saņemta arī no Diāra no Sīrijas. Viņš skaidrojis, ka patiesībā par Latviju neko daudz nezina. "Es gribu vietu, kas man būtu finansiāli labi - nauda un kaut kā tā," atzinis Diārs. Noliedzoši uz raidījuma uzdoto jautājumu, vai zina Latviju, atbildējis arī Safi no Afganistānas.
Bēgļiem nākas mitināties parkā paštaisītā nojumē zem plēves. Viņi atklājuši, ka šī nav tā Vācija, ko bija cerējuši ieraudzīt. Vienlaikus raidījums ziņo, ka daļa no viņiem Vāciju nemainītu pret nevienu citu valsti. "Tas ir šokējoši. Es jūtos, ka mani te uztver kā slimību, no kuras jāizvairās. Esmu šokā, jo es nezinu, ko darīt, es nezinu, ko viņi ar mums iesāks," sacījis Safīrs no Afganistānas.
Gulēšana uz ielas un parkos ar visiem bērniem esot patvēruma meklētāju pirmā lielā vilšanās pēc ierašanās Berlīnē. Naudas pabalstu, mājokli un regulāras ēdienreizes viņi iegūstot tikai pēc piereģistrēšanās. Šis process esot daļēji paralizēts, jo katru dienu tikai aptuveni pirmās simts lietas tiekot izskatītas. Tajā pašā laikā Berlīnē no jauna turpina ierasties līdz pat 700 bēgļu dienā, vēstī LNT.
Kā atklājis raidījums, Vācijā ļoti atzinīgi vērtējot Latvijas plānoto pieeja naudas pabalstu izmaksā. Proti, pabalstu izmaksāt tikai bēgļiem obligāti mācoties valodu, integrējoties un meklējot darbu.
