Saeimas komisijas deputāti otrdien pauda bažas par mazo reabilitēto personu skaitu saistībā ar Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām, informēja Saeimas preses centrā.
Kopš likuma stāšanās spēkā ir saņemti tikai seši iesniegumi un pēc veiktajām ekspertīzēm tikai vienā gadījumā ir atjaunots personas gods un cieņa, veicot arī atbilstošas izmaiņas personas datu apstrādes sistēmās.
Otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā Ģenerālprokuratūras pārstāve mazo iesniegumu skaitu skaidroja ar pieņēmumu, ka citas piespiedu ārstēšanu izcietušās personas morāli varētu nebūt gatavas šo sāpīgo pieredzi atkal piedzīvot, veicot reabilitācijai nepieciešamo psihiatrijas ekspertīzi.
Pēc Preses centra vēstītā, cilvēktiesību komisijas deputāti apšaubīja Psihiatrijas un narkoloģijas centra pārstāves teikto, kura savas vairāk nekā 50 gadu ārsta prakses laikā neesot pieredzējusi piespiedu ārstēšanu politisku motīvu dēļ. Deputāti norādīja, ka šādi apgalvojumi ir pretrunā ar vairākos dokumentāli pamatotos pētījumos pausto, turklāt rada šaubas par šīs iestādes gatavību īstenot likumā noteikto.
Jau ziņots, ka likums stājās spēkā 2013.gada 1.augustā. Tas paredz atjaunot to personu godu un cieņu, kuras padomju laikā bez tiesas nolēmuma tika nepamatoti ievietotas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs par viņu politisko pārliecību, pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par nacionālo piederību vai par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras. Likuma mērķis ir likvidēt nelabvēlīgās tiesiskās sekas, jo šos cilvēkus skar vairāki ierobežojumi.
