"Re:Baltica" pētījumā secināts, ka vairāk nekā 20 Latvijas organizācijas pēdējos četros gados saņēmušas naudu no "Russkij Mir" un par šo naudu rīkoti kultūras pasākumi, konferences, izdotas mācību grāmatas un filmas, "kas lielākoties slavina krievu nācijas varenību".
"Re:Baltica", vairākus mēnešus sūtot vēstules un zvanot uz fonda pārstāvniecību Maskavā ar lūgumu nosaukt grantu saņēmējus Baltijā, atbildi tā arī nesaņēma, tāpēc pētījumā iekļautas organizācijas no "Russkij Mir" mājaslapā publicētajām ziņām, gada pārskatiem, grantu pieteicēju sarakstiem.
Lai arī "Ruskij Mir" sevi pozicionē kā kultūras organizāciju, naudas saņēmēju vidū ir politiķi, arī eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka, "Saskaņas centra" līderis Nils Ušakovs un krievu valodas referenduma līdzautors Aleksandrs Gapoņenko.
Krievijā fonds lepojas ar savu caurskatāmo struktūru - atšķirībā no līdzīgām organizācijām, kur naudas dalīšanā svarīga pazīšanās, "Russkij Mir" ikviens var iesniegt savu projektu, un to izvērtē valsts varai pietuvināta žūrija. Taču fonds tikai daļēji publisko naudas saņēmējus, bet noslēgtie līgumi ir konfidenciāli. Šāda prasība gan ir pretrunā ar Latvijas likumiem, kas nevalstiskajām organizācijām liek publiskot savus ziedotājus, norādīts pētījumā.
"Re:Baltica" vēsta, ka viens no naudas saņēmējiem ir bijušā Saeimas deputāta un viena no PCTVL līderiem Jakova Plinera vadītais fonds "Vecāki bērniem", kam pēdējos gados piešķirti vairāk nekā 50 tūkstošus eiro (35 000 latu). Par šo naudu izdoti metodiskie ieteikumi Latvijas krievu skolu skolotājiem.
Plinera vadītās privātskolas "Evrika" direktors, grāmatu līdzautors, partijas biedrs un eksdeputāts Valērijs Buhvalovs saviem projektiem no Maskavas saņēmis vēl 12 tūkstošus eiro (8 400 lati). Par šo naudu Buhvalova vadītā Jelgavas krievu kultūras biedrības "Veče" pirms diviem gadiem izveidoja mācību materiālus par Lielo tēvijas karu - lai saglabātu krievu jauniešos nacionālo identitāti.
167 lappušu biezajos metodiskajos ieteikumos mijas skolotāja stāstījumi klasei, kara veterānu atmiņas, fotogrāfijas. Bez atsaucēm uz avotiem pedagoģijas doktors Buhvalovs metodiskajos ieteikumos iekļāvis arī sadaļu Latvijas atbrīvošana no fašisma, norādīts pētījumā.
Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs domā, ka metodisko norādījumu autori turpina dzīvot PSRS radītā mītā par Lielo tēvijas karu. "Ar šādiem mācību līdzekļiem [autori] neveicina skolēnu piederību Latvijas valstij, jo ignorē Latvijas kā valsts un tās kara laika paaudzes likteni Otrajā pasaules karā," secina Neiburgs.
Latvijas ekonomists un polittehnologs Aleksandrs Gapoņenko, kuru Drošības policijas šefs Jānis Reiniks nosauca par valodu referenduma organizatoru, jau vairākus gadus vada biedrību Eiropas pētījumu institūts, kuram "Russkij Mir" 2008.gadā piešķīra naudu grāmatas "Baltijas krievi: vēsture kultūras pieminekļos" veidošanai. Grāmata izdota 2010.gadā, bet piešķirto summu Gapoņenko neatklāj: "Līgums ir konfidenciāls. Pienācīga summa."
Fonda "Russkij Mir" aktivitātēs bieža viešņa ir Latvijas eiroparlamentāriete Ždanoka. 2009.gadā Pasaules tautiešu kongresā Maskavā viņa sēdēja goda vietā pie prezidija galda un klausījās Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva un premjerministra Putina uzrunas, vēstīts "Re:Baltic" pētījumā. Ždanoka regulāri piedalās arī ikgadējās "Russkij Mir" asamblejās. Kad 2009.gadā Baltijas Starptautiskajā akadēmijā tika atklāta fonda pārstāvniecība Rīgā, Ždanoka kopā ar Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu pārgrieza sarkano atklāšanas lenti.
Ždanoka stāsta, ka ar viņu saistītās organizācijas no "Russkij Mir" saņēmušas aptuveni 30 tūkstošus eiro (aptuveni 21 000 latu). Galvenais uzdevums - apvienot krievus Eiropā un mēģinājums panākt krievu valodai oficiālu statusu Eiropas Savienībā. Lai piesaistītu šīm iniciatīvām jaunas asinis, 2010.gadā Rīgā reģistrēta Eiropas Krievvalodīgās jaunatnes alianse. "Lursoft" dati liecina, ka tās vadībā ir pārstāvji no visām Baltijas valstīm. Zināmākais ir Mihails Kolvarts no Igaunijas - Tallinas vicemērs, kas agresīvi iestājas pret krievu skolu reformu Igaunijā.
Naudu saņēma arī organizācija "Perom" mājaslapas Perom.eu izveidei, lai apvienotu krievu jauniešu organizācijas dažādās valstīs. Organizācijas pārstāves Margarita Dragiļe un Olga Gogina skaidro, ka līgums neļauj atklāt piešķirtās naudas summu. "Perom" ir apvienojušās vai visas aktīvākās Latvijas krievu jauniešu nevalstiskās organizācijas, arī "Mums pa ceļam", kas rīkoja izklaidējošos KVN konkursus skolēniem un diskusijas ar interesantiem cilvēkiem.
"Mums pa ceļam" izdod arī avīzi Priškoļnaja, kas tāpat ir fonda "Russkij Mir" naudas saņēmēju sarakstā. Avīze iznāk ik mēnesi 5000 eksemplāros, to izplata vairāk nekā 40 krievu skolās Latvijā. Taču skaļākais "Mums pa ceļam" projekts ir 9.maijs. Tam ir pat atsevišķi reģistrēta organizācija, kuras vadībā ir Rīgas mērs un SC līderis Nils Ušakovs un viņa komanda. Organizācijas mērķis - rūpēties par kara veterāniem, godināt uzvaru pār nacismu. 2009.gadā kopumā ap 400 skolēnu piedalījās talkās, dalīja veterāniem paciņas, bet pie Uzvaras pieminekļa Rīgā tūkstošiem cilvēku pie krūtīm sprauda Georga lentītes.
Savukārt februārī "Krievu valodas kabinetu" atklāja Valmieras Valsts ģimnāzijā. Tās direktors Jānis Zemļickis stāsta, ka skola ir atvērta dažādām aktivitātēm, arī krievu kultūras popularizēšanai. Šogad fonds piešķīris 400 grāmatu krievu valodā, nākamgad apsolīts projektors.