Reformas valsts pārvaldē norit tik lēni, ka reizēm gribas visu mest pie malas, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Saeimas komisija trešdien uzklausīja Valsts kontroles izvērtējumu par 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, norādot, ka nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas. Komisijas deputāti vēlējās uzzināt Valsts kancelejas viedokli par Valsts kontroles secinājumiem, kā arī Valsts kancelejas tālāko rīcību ar minētā jautājuma ieviešanu dzīvē.
Citskovskis informēja, ka Valsts kanceleja neskata visu mazo valsts iestāžu iespējamu reorganizāciju vienkopus, bet gan atsevišķi, piemēram, ar Finanšu ministriju norit pārrunas par Izložu un azartspēļu inspekcijas pievienošanu Valsts ieņēmumu dienestam. Tomēr kopumā Valsts kancelejai vēl jāanalizē, kā rīkoties ar mazajām valsts iestādēm.
"Ar atsevišķām ministrijām darbs jau ir sācies, bet risinājums, ko iesākt ar visām mazajām valsts iestādēm, netiks apkopots vienā ziņojumā. Katrā ziņā lēmumi, ko iesākt ar mazajām iestādēm, būs politiski," norādīja Citskovskis.
Viņš arī atzina, ka patlaban sarunas ar ministrijām un valsts sekretāriem norit grūti, turpretī Citskovskis lēmumu pieņemšanu vēlētos ātrāku. "Reformas norit grūti un reizēm gribas visu mest pie malas," piebilda Valsts kancelejas vadītājs.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) uzdeva Valsts kancelejas direktoram kopā ar Valsts kontroli sagatavot sarakstu ar trim mazajām valsts iestādēm, kuru turpmāko darbību varētu izvērtēt, bet nākamā gada pavasarī jau Valsts kanceleja varētu piedāvāt pilnu sarakstu ar mazajām valsts iestādēm, kuras būtu reorganizējamas.
Savukārt Citskovskis informēja, ka, iespējams, nākamnedēļ Ministru kabinets varētu skatīt Valsts pārvaldes reformu plānu, kurā ir ietvertas desmit aktivitātes, no kurām viena attiecas tieši uz mazajām valsts iestādēm. Viņš piekrita, ka nākamā gada pirmajā pusē būtu jānonāk līdz saprātīgam iestāžu izvērtējumam, bet patlaban nepieciešams valdības akcepts valsts pārvaldes reformu plānam, lai Valsts kanceleja varētu spert konkrētus soļus.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi, ka nepastāv šķēršļu to reorganizēšanai vai likvidēšanai.
Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.
Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.
14 no 17 iestādēm norādījušas, ka tās sniedz būtiskus pakalpojumus nozīmīgai sabiedrības daļai, tomēr tikai puse no izvērtētajām iestādēm ir interesējusies par un apkopo sabiedrības viedokli par to sniegto pakalpojumu kvalitāti. Valsts kontrole secinājusi, ka virknē gadījumu iestādes pašas sev nosaka neambiciozus un viegli sasniedzamus rezultātus, kas nozīmē, ka iestādes darbība formāli vienmēr būs efektīva.
Jau ziņots, ka Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis valsts pārvaldes reformas kontekstā apsver iespēju reformēt tādas mazās valsts iestādes kā Latvijas Institūts, Latvijas Zinātnes padome un Datu valsts inspekcija, šā gada jūnijā atzina Citskovskis.
Kopumā Valsts kancelejas direktors identificējis 24 mazās valsts iestādes, kurās tiek nodarbināts mazs darbinieku skaits. Šo iestāžu vidū ir Latvijas Institūts ar piecām amata vietām, Latvijas Zinātnes padome ar septiņām amata vietām, Valsts dzelzceļa administrācija ar 11 amata vietām, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ar 19 amata vietām, Valsts administrācijas skola ar 20 amata vietām, Datu valsts inspekcija ar 25 amata vietām u.c.
Valsts kanceleja nosūtīja Valsts kontrolei izvērtēt situāciju ar mazajām valsts iestādēm, un pēc Valsts kontroles atzinuma saņemšanas Citskovskis plāno lemt par mazo iestāžu reformēšanu. Valsts kancelejas direktors uzsvēra, ka viņš neplāno likvidēt mazās iestādes, bet gan pievienot kādām lielākām institūcijām vai apvienot mazās iestādes.
