Viņš norādīja, ka sociālais budžets ir apdrošināšanas budžets, kurš nodrošina pakalpojumu tiem cilvēkiem, kuri veikuši sociālās iemaksas pilnā apmērā, tāpēc nebūtu pareizi, ka minimālo pensiju palielināšanu finansētu no šo cilvēku veidota uzkrājuma.

Reirs uzskata, ka minimālās pensijas celšanā "jāpieslēdzas" valstij. Iespējams, jāmeklē mehānisms, kā izmaksāt cilvēkam pensiju viņu iemaksu veiktajā apmērā, bet, lai nodrošinātu minimālās pensijas apmēru, no valsts budžeta būtu jāsedz šī starpība. "Sociālais budžets nedrīkst ciest no minimālās pensijas palielināšanas, šeit jāiesaistās valstij," uzsvēra Reirs.

OECD ieteica Latvijai ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu. Ministrs norādīja, ka minimālā pensija jau 12 gadus nav mainīta, un šī iemesla dēļ Labklājības ministrija (LM) iesniegusi Ministru kabinetā (MK) grozījumus Noteikumos par vecuma pensijas minimālo apmēru, nosakot palielinājumu no 65 eiro līdz 96 eiro. Pagaidām gan likumprojekts iestrēdzis MK, atzīst Reirs.

Viņš ir pārliecināts, ka OECD paustais nav tikai tukši ieteikumi, bet tiek balstīts uz visu dalībvalstu pieredzi, šī iemesla dēļ LM izvērtēs katru no ieteikumiem, lai saprastu, kā iespējams vai nav iespējams rekomendācijas ieviest.

Vienu no OECD rekomendācijām Latvija jau izpildījusi, proti, uz pusi samazinājusi komisijas maksu 2. pensiju līmenim, kā rezultātā nodokļu maksātāju "maciņos" palikšot 27 miljoni eiro, sacīja Reirs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka OECD vērsis uzmanību, ka Latvijā 2. pensiju līmenis ir maz ienesīgs un tas saistīts ar konservatīviem instrumentiem. Pagaidām gan šajā jomā nav plānotas izmaiņas, jo valstij esot pieredze, ka "ar riskantiem gadījumi nav labi", līdz ar to cilvēki gatavi pieciest mazāku ienesību, jo vēlas, lai nauda nekur nepazūd.

Tāpat pagaidām, vismaz līdz 2025 .gadam, neesot plānots pārskatīt pensionēšanās vecumu. Reirs teica, ka OECD iesaka meklēt veidu, kā pensionēšanās vecumu pielīdzināt paredzamajam mūža ilgumam. Dažas valstis šādu praksi piekopj, bet lielas pieredzes, kā to darīt neesot. "Es uzskatu, ka mēs pensionēšanās vecumu nemainīsim līdz 2025.gadam, kad beigsies pāreja no 62 gadiem uz 65 gadiem. Patlaban pensiju sistēma no lietotāju skaita ir stabilizējusies, nav vairs tā, ka pieaug pensionāru skaits un samazinās darbavietu skaits, līdz ar to LM ieturēs lēmumu par 65 gadiem [..], pēc tam vismaz gadu analizēsim sistēmu un tikai tad domāsim par izmaiņām," sacīja Reirs.

Vienlaikus neesot skaidrs, kā risināt jautājumus par iemaksas periodu, kas nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai. Līdz 2025. gadam šo periodu iecerēts palielināt līdz 20 gadiem, kaut arī OECD ierosina esošo 15 gadu iemaksas periodu samazināt. Reirs piekrīt, ka šajā jautājumā nepieciešama lielāka fleksibilitāte, taču situācija tiks analizēta, tāpat piemeklēti atbilstoši risinājumi, pagaidām gan uz šo rekomendāciju valstī neesot atbildes.

Jau ziņots, ka OECD izvērtējumā par Latvijas pensiju sistēmu norādīja - Latvijai būtu nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā.

OECD norāda, ka šobrīd ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā līmeņa, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz OECD vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā.

Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumu OECD veica no pērnā gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim. Tā mērķis bija izanalizēt Latvijas pensiju sistēmu, tai skaitā valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu (1.līmenis), valsts fondēto pensiju shēmu (2.līmenis), kā arī privāto brīvprātīgo pensiju shēmu (3.līmenis), īpašu uzmanību pievēršot pensiju sistēmas finanšu ilgtspējai un pensiju atvietojamības jautājumiem.