Asociācijas ieskatā iepriekšminētais gadījums nedrīkst kļūt par praksi iepirkumu aizsegā saņemt bezmaksas profesionāļu radošos risinājumus, bezatbildīgi izmantojot pretendentu finanšu, laika un cilvēkresursus.

RTU konkurss, pēc vairāk nekā gada kopš tā izsludināšanas 2016. gada aprīlī, ir noslēdzies bez rezultātiem. Situāciju absurdu rada aspekts, ka gandrīz pusgadu RTU pārstāvji iepirkuma dalībniekiem nesniedza nekādu informāciju par rezultātu un tikai pēc asociācijas uzstājīgiem lūgumiem sniegt informāciju par tā statusu, tika paziņots, ka "iepirkums noslēdzies bez rezultātiem", skaidro LRA.

Asociācija uzskata, ka iepriekšminētā situācija ir viens no spilgtākajiem gadījumiem, kas parāda, ka liela daļa no valsts un pašvaldību izsludinātajiem iepirkumiem reklāmas aģentūrām un masu medijiem tiek organizēti un vadīti neprofesionāli.

LRA valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa norāda, ka radošo profesiju iepirkumiem ir raksturīgs, ka tajos faktiski tiek izstrādāts jau gatavs produkts, tajā visbiežāk iekļaujot zīmola izpēti, radošo stratēģiju, taktiskos risinājumus un vizuālās skices, kā tas arī bija RTU gadījumā. "Protams, ikviens pretendents uzņemas pilnu atbildību par resursiem, kas tiek ieguldīti piedāvājuma izstrādē, tomēr no pasūtītāja tiek sagaidīta profesionāla sadarbība un attieksme. Piemēram, savlaicīgi sniedzot atbildi par iepirkuma gaitu un rezultātiem, un realizējot konkursus ar pozitīvu rezultātu, nevis pārtraucot tos," uzsver Liepiņa.

Asociācijā informēja, ka RTU izsludinātās sarunu procedūras pirmajā kārtā startēja 17 Latvijā atzītas un profesionālas reklāmas aģentūras, savukārt uz otro kārtu tika uzaicināti 11 pretendenti. Iepirkuma mērķim paredzētais budžets bija līdz 360 000 eiro, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli. Pamatojot lēmumu pārtraukt iepirkumu bez rezultātiem, RTU norādīja, ka ir veiktas būtiskas izmaiņas Komunikācijas un mārketinga departamenta budžeta sadalē, samazinot reklāmai un mārketingam paredzētos līdzekļus.

Pēc LRA valdes priekšsēdētājas paustā, tā ir nepieņemam situācija, kad vispirms tiek izsludināts komplicēts iepirkums ar ļoti augstām prasībām, savukārt vēlāk konceptuāli tiek mainīti noteikumi par šim mērķim paredzēto finansējumu. "Rodas pamatotas aizdomas par organizācijas spējām uzsākt un profesionāli līdz galam īstenot lielus un apjomīgus iepirkumus," skaidro Liepiņa.

Vienlaikus viņa uzsver, ka arī otrajā kārtā izvēlēties 11 pretendentus ir neprofesionāla rīcība no iepirkuma sludinātāja puses. Pēc Liepiņas domām tas ir neefektīvi, jo savstarpēji cīnās gandrīz visi Latvijas reklāmas tirgu pārstāvošie labākie uzņēmumi. "Šāda veida atlase pēc būtības apstrīd 1. kārtas nepieciešamību. Rekomendējoši ir izvēlēties trīs fināla pretendentus," uzskata LRA vadītāja.

Asociācija uzsver, ka neprofesionāli organizēti iepirkumi pretendentiem rada ievērojamus finansiālus zaudējumus – RTU gadījumā aģentūras koncentrēja resursus uz konkursu nelietderīgi, tā vietā, lai veltītu laiku savu klientu un citu veiksmīgu projektu realizācijai, kas nestu ienākumus.

Asociācija atzīst, ka konkrētā pieredze nemotivē konkursos startēt nākotnē, vienlaikus aicinot valsts un pašvaldību institūcijas izvēlēties tādas iepirkuma procedūras un pretendentu atlases metodes, kas efektīvi ļauj vadīt un realizēt iepirkuma procesu līdz pozitīvam rezultātam. Tāpat LRA rekomendē veikt priekšizpēti, kā arī konsultēties ar nozari vēl pirms iepirkumu izsludināšanas.

Kā norādīja RTU Iepirkumu nodaļā, piedalīšanās iepirkumā ir piegādātāja brīvas gribas izpausme. "Iesniedzot savu pieteikumu vai piedāvājumu dalībai iepirkumā, piegādātājs visā pilnībā pieņem un ir gatavs pildīt visas nolikumā ietvertās prasības un noteikumus, un sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa piedāvājuma sagatavošanu un iesniegšanu pasūtītājam," skaidroja RTU.

RTU ieskatā piedalīšanās iepirkumā ir piegādātāja brīvas gribas izpausme, iesniedzot savu pieteikumu vai piedāvājumu dalībai iepirkumā. "Piegādātājam ir jāuzņemas ar savu darbību saistītie ekonomiskie riski, šajā gadījumā - ar pieteikumu un piedāvājuma sagatavošanu saistītie izdevumi," sacīja universitātē.

Pēc RTU paustā, universitāte no pretendentiem nav saņēmusi gatavu galaproduktu, bet gan tādus piedāvājumus jeb idejas vai ideju aprakstus, lai atbilstoši izvirzītajām prasībām tos varētu izvērtēt, vienlaikus uzsverot, ka iesniegtās idejas RTU neizmanto.

Savukārt, atbildot uz jautājumu par informācijas nesniegšanu piedāvājumu vērtēšanas laikā, universitāte norāda, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likumam piedāvājumu un pieteikumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai pasūtītājs nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.

Skaidrojot, kādēļ RTU rīkotā sarunu procedūra "Zīmola komunikācijas stratēģijas un reklāmas materiālu izstrādes pakalpojumi Rīgas Tehniskās universitātes vajadzībām" noslēdzās bez rezultāta, universitātē norādīja, ka Iepirkumu komisija šā gada 30.maijā atbilstoši Publisko iepirkumu likumam pieņēma lēmumu par iepirkuma pārtraukšanu.

Kā norādīja RTU, sarunu procedūra pārtraukta, jo 2016./2017. mācību gadā ir veiktas būtiskas izmaiņas Komunikācijas un mārketinga departamenta budžeta sadalē, paredzot samazinātu finansējumu RTU reklāmas un mārketinga aktivitātēm nākamajos gados. Iepriekšminētā iemesla dēļ, pēc universitātē paustā, zudusi nepieciešamība pēc tāda iepirkuma priekšmeta kopuma, kas tika paredzēts konkrētā iepirkuma procedūrā.

RTU uzsvēra, ka, lai arī Publisko iepirkumu likums dod tiesības iesniegt iesniegumu jeb sūdzību par varbūtēju pārkāpumu iepirkumu komisijas darbībā, pēc iepirkumu komisijas nosūtītā lēmuma ne par procedūras pirmo kārtu, ne par otro kārtu neviens no pieteikumu vai piedāvājumu iesniegušajiem pretendentiem to nav darījis likumā paredzētajā termiņā.