Paraugdemonstrējumi ir daļa no foruma, kurā pulcējās ministri no Šengenas zonas dalībvalstīm ar ārējām sauszemes robežām un kuru šogad uzņēma Daugavpils. Iekšlietu ministri, ministru vietnieki un eksperti no deviņām dalībvalstīm pārrunājuši daudzpusējo sadarbību un apmainījušies ar labāko praksi, reaģējot uz aktuālajiem izaicinājumiem iekšlietu jomā, tostarp nelegālo imigrāciju.

Lai demonstrētu abu valstu robežsargu sadarbību, bija izdomāta leģenda par divām personām, kas aplaupījušas banku Baltkrievijas pilsētā Braslavā, un, lai aizbēgtu no soda par noziedzīgo nodarījumu, nelikumīgi šķērso Latvijas – Baltkrievijas robežu. Latvijas pusē tos gaidīja trešais līdzdalībnieks automašīnā, lai pēc robežas šķērsošanas nogādātu tālāk.

Abi divi robežpārkāpēji pa ceļam atpūtas vietās atstāja dažādus priekšmetus, kuri pēc tam kalpoja par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas pierādījumiem.

Robežsardzes rīcībā ir ne tikai cilvēku resursi, bet arī tehniskie līdzekļi, kas palīdz konstatēt nelikumīgu robežas šķērsošanu, kā arī sekmē meklēšanas pasākumus. Pie robežām izvietoti novērošanas torņi, kas aprīkoti ar dienas un nakts kamerām, kā arī gar robežas līniju izvietoti kustības sensori. Turklāt visa informācija no tehniskajiem līdzekļiem nonāk robežsargu rīcībā un atspoguļojas monitoros, kuros uz kartes var redzēt vietu, kurā notikusi nelikumīga robežas šķērsošana.

Būtībā robežsargu darbību var iedalīt trīs daļās. Pirmā ir informācijas apmaiņa starp abām valstīm, gadījumā, kad uz valsts robežas konstatētas nelikumīgas robežšķērsošanas pazīmes.

Tiklīdz kāda no pusēm fiksē iespējamu robežpārkāpumu, par to paziņo arī otrai pusei.

Otrā reakcijas daļa ir informācijas pārbaude pēc informācijas saņemšanas, izmantojot arī dienesta suņus, kas apmācīti pēdu meklēšanā. Līdzko informācija par nelikumīgas robežas šķērsošanu apstiprinājusies, seko aktīva abu valstu darbība, robežpārkāpēju aizturēšanai.

Kopīgā izmeklēšanā robežsargi šajā gadījumā secina, ka, visticamāk, robežu nelikumīgi šķērsojušas divas personas.

Nereti šajā posmā iesaistās arī robežsardzes helikopters, kas, ātri manevrējot, palīdz gan konstatēt vietu, kur atrodas pārkāpēji, gan tos aizturēt, piemēram, ja personas bēg dažādos virzienos. Paraugdemonstrējuma laikā robežsargi secināja, ka robežšķērsotāju pārvietošanā iesaistīts arī kāds vīrietis automašīnā, kas gaidīja pārkāpējus Latvijas pusē, netālu no robežas. Robežsargi vīrieti ar automašīnu neitralizēja, procesā vīrietim gūstot vieglas traumas. Pēc tam robežsargi aizturēja vienu no pārkāpējiem, bet ar helikoptera palīdzību – arī otru. Savukārt ievainotajam vīrietim robežsargi sniedza pirmo medicīnisko palīdzību.

Trešās daļas laikā, kopīgi apskatot robežas pārkāpšanas vietu, abu valstu robežsargiem ir jāvienojas un abām pusēm jāsaņem atļauja robežas šķērsošanai, lai pēc tam varētu efektīvāk sadarboties un koordinēt pierādījumu vākšanu, kurus vēlāk izmanto krimināllietā.

Šajā brīdī, kad robežsargi nonākuši uz otrās valsts zemes, sākas pierādījumu vākšana. Izmantojot cimdus, robežsargi savāc pārkāpēju atstātās lietas, ieliekot tos speciālos plastikāta maisiņos vēlākai vainas pierādīšanai. Tāpat uzņem fotogrāfijas un video no notikuma vietas. Arī šo informāciju pievieno lietai.

Paraugdemosntrējumu laikā klātesošajiem Valsts robežsardze skaidroja, ka situācija uz Latvijas zaļās robežas ir stabila, tomēr aizvien ir imigrācijas spiediens no citām valstīm un nepieciešams stiprināt robežas apsardzības kapacitāti. Kozlovskis pēc paraugdemonstrējumiem pauda, ka sadarbība starp abām valstīm robežas uzraudzībā notiek ik dienu un vērtējama kā ļoti laba. Kozlovskis portālam "Delfi" komentēja, ka pēc robežsargu paraugdemonstrēgumiem pēdu noteikšanā un robežpārkāpēju notveršanā piektdien ministru foruma laikā kolēģi ļoti atzinīgi vērtējuši ceturtdien redzēto. "Redzētais vēlreiz apliecina, ka praktiskā sadarbība starp Latvijas un Baltkrievijas robežsargiem noris veiksmīgi, un mērķa sasniegšanai robežsargi izmanto IT tehnoģijas, kinologus un dažādu tehniku," tā Latvijas iekšlietu ministrs.

Valsts robežsardze veic aktīvu prevencijas darbu pierobežas rajonos. Neskatoties uz to un pateicoties robežsargu aktivitātēm, šogad ir aizturētas vairākas nelegālo imigrantu grupas. Valsts robežsardze norāda, ka visas šīs personas nākušas no Krievijas teritorijas. No tiem 33 bija Vjetnamas pilsoņi, deviņi – Bangladešas pilsoņi, divi – Indijas pilsoņi, četri – Kongo pilsoņi, divi –Nigērijas pilsoņi. Tāpat nesamazinās arī kontrabandistu aktivitātes gan uz robežas ar Krieviju, gan ar Baltkrieviju, liecina robežsargu informācija. Kopumā šogad robežsargi konstatējuši divus nelikumīgas preču pārvietošanas gadījumus pāri Latvijas – Baltkrievijas robežai un izņēmuši 95 640 cigarešu.

Ministru forums norisinās jau piekto gadu un šogad Latvija ir tā uzņemošā valsts. Foruma darba kārtībā bija četri jautājumi: migrāciju plūsmu kontrole un pārvaldība, efektīva informācijas tehnoloģiju ieviešana robežpārvaldībā, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras ("Frontex") paplašinātā mandāta ieviešana un Šengenas zonas nākotne.

Pirmajā dienā Silenē Valsts robežsardze demonstrēja praktisko sadarbību starp Latvijas un Baltkrievijas robežsargiem pēdu noteikšanā un robežpārkāpēju notveršanā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, kinologus un Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes helikopterus.

Foruma noslēgumā Igaunijas, Somijas, Ungārijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Runāmijas, Slovākijas un Latvijas iekšlietu ministri un viņu vietnieki pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā vienojās par turpmākās rīcības virzieniem.

No kopīgā paziņojuma izriet, ka ministri vienojušies, ka "Frontex" jaunā mandāta ieviešana ir būtiska, lai stiprinātu robežpārvaldību un kopīgu dalībvalstu rīcību, atbildot uz izaicinājumiem, kas skar ES ārējās robežas. Tāpat iesaistīto valstu amatpersonas secinājušas, ka pēc iespējas ātrāk nepieciešams izveidot integrēto robežpārvaldības modeli Eiropas līmenī, īpaši pievēršot uzmanību sauszemes robežām. Vienlaikus panākta vienošanās, ka nepieciešams apmainīties ar informāciju par likumdošanas iniciatīvām citās dalībvalstīs, kas var palīdzēt nacionālo tiesību aktu izstrādē un apstiprināšanā. Savukārt prioritāri jāpievērš uzmanība jautājumiem, kas skar iespējamo nepilnību identificēšanu un to novēršanu.

Pasākuma dalībnieki konstatējuši, ka sistemātisku pārbaužu ieviešana uz robežām bijis izaicinājums visām dalībvalstīm, tāpēc viedo tehnoloģiju ieviešana robežpārbaužu veikšanā šobrīd ir īpaši būtiska. Jaunajām un esošajām IT sistēmām jābūt savstarpēji savietojamām, pie šiem jautājumiem strādās ekspertu grupa. Tajā pašā laikā valstu ministri un ministru vietnieki uzsvēruši, ka šo jautājumu risināšanai uz ārējām robežām dalībvalstīm nepieciešams finansējums.

Kopumā foruma dalībnieki secinājuši, ka situācijas stabilizēšana uz ārējām robežām viennozīmīgi palīdzēs atjaunot Šengenas zonas darbību, un pasākumi, kas stiprinās drošību, vienlaikus arī nodrošinās pārvietošanos Šengenas zonā.

Nākamgad forums notiks Lietuvā.