Viņai neesot saprotams, kādēļ bijušais "Jaunā laika" līderis, kura kādreizējie partijas biedri ir gan Āboltiņa, gan nesen demisionējušais premjers Valdis Dombovskis, nolēmis dibināt jaunu partiju.
" Ja ir veselīgas domas uzņēmēju interesēs, ja ir idejas citās jomās - lūdzu, publiskojiet, nāciet, un mēģināsim to realizēt kopā. Mēs patiešām neesam sveši cilvēki Einaram Repšem. Viņš ieveda politikā Solvitu Āboltiņu un Valdi Dombrovski. Taču pašreizējā variantā tas sašķeļ vēlētāju - labēji centrisko vai latvisko daļu. To, kas varētu noteikt, ka Latvija pēc vēlēšanām nemaina ideoloģisko kursu," intervijā saka Āboltiņa.
" Arī no citiem jaunu spēku pieteicējiem es gribētu redzēt programmu, darāmo darbu piedāvājumu, nevis tikai kritiku vai noslēpumainus solījumus. Un visvairāk mani interesē šādu partiju ideoloģija, sevišķi, ja kāds spēks taps ar Ingunu Sudrabu priekšgalā. Tas ir gauži liels nezināmais, jo Repšes komanda vismaz aptuveni kaut ko iezīmē. Summējot - šī ir slikta tendence, kas ved pie politiskas sašķeltības, kad apmierina mazās ambīcijas un nereti sīkiem spēkiem iegūstot zelta karti, diktējot noteikumus Saeimā un valdībā," viņa piebilst.
Skaidrojot iemeslus skepsei pret jaunu konkurentu parādīšanos uz politiskās skatuves, Saeimas priekšsēdētāja uzsver, ka jaunu partiju veidošanās veicina latviešu elektorāta sašķeltību.
"Intervijā "Latvijas Avīzei" Ušakovs (Rīgas domes priekšsēdētājs, "Saskaņas centra" līderis - red.)) palepojās, ka esot kļuvis arī par vienu no lielākajām latviešu partijām, bet tikpat līdzvērtīgi viņš nesen lepojās, ka bijis kopā ar savu vēlētāju, likdams parakstu, lai krievu valoda būtu otrā valsts valoda Latvijā. Izlasot Ušakova tekstus, ir vērts aizdomāties gan jaunu partiju dibinātājiem, gan jo īpaši tiem, kuri ies balsot - kāda bilde būs pēc vēlēšanām," izteikusies Āboltiņa.