Balsstiesību piešķiršana nepilsoņiem veicinātu stabilitāti valstī, jo tādējādi tiktu sekmēta šo cilvēku piepulcēšanās valstij lojālo iedzīvotāju saimei, šādu viedokli pauda Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (SC).
"Es savu pozīciju nepilsoņu jautājumā neslēpju kopš 1993.gada, kad kļuvu par 5.Saeimas deputātu un piedāvāju likvidēt nepilsoņu institūtu kā tādu. Uzskatu, ka nepilsoņu problēma ir ne tik daudz nepilsoņu, cik pašas valsts problēma, jo rada tajā papildus nestabilitāti. Savukārt jebkurš solis nepilsoņu interešu virzienā šo nestabilitāti varētu mazināt," skaidroja Bartaševičs.
Lai arī valsts šo problēmu ir mēģinājusi risināt, 242 000 jeb 12% iedzīvotāju Latvijā joprojām ir nepilsoņi. Rēzeknes mērs pieļauj, ka gan valsts šos cilvēkus neuztver kā īsti savus, gan arī nepilsoņi šo valsti neuztver kā īsti savu, un tas ir diezgan liels riska faktors.
"Joprojām pastāv atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās, un tas nav pareizi. Eiroparlamenta deputāti piedāvā samazināt šīs atšķirības tiesībās, un es šo piedāvājuma atbalstīju, parakstot petīciju," sacīja Bartaševičs.
Parakstu vākšana par petīciju par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem Rēzeknē turpināsies līdz 27.maijam. To iniciēja Eiroparlamenta deputāte Jana Toma no Igaunijas, kā arī Andrejs Mamikins un Tatjana Ždanoka no Latvijas, kuri sagatavojuši petīciju par balsstiesību piešķiršanu Igaunijas un Latvijas nepilsoņiem, lai piesaistītu Eiropas Parlamenta uzmanību abu valstu iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem. Paraksti tika vākti, arī 9.maijā Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.
