"Es būšu ļoti nepopulārs, – ja es runātu par kriminālatbildību, tad es runātu par tiem, kas nopludināja šīs sarunas. Tās ir privātas sarunas. Es negribu runāt par saturu, no tā es norobežojos," sacīja Kalvītis.

Runājot par tā dēvētajām "Rīdzenes sarunām", viņš piebilst, ka 2009. un 2010. gadā tajās nav piedalījies, bet pirms tam gan esot ņēmis dalību.

"Tās ir privātas sarunas, un katram ir tiesības uz savu privātumu, uz vārda brīvību," sacīja bijušais Latvijas premjers.

"Es negribētu, ka manas privātās sarunas ar maniem draugiem, ar maniem paziņām publicētu presē bez manas piekrišanas. Lai mēs dzīvotu tiesiskā valstī, tad gribētu paprasīt atbildību no tiem, kas nopludināja. No tiem, kas noklausījās un pēc tam nopludināja. Ja noklausīšanās varbūt ir sankcionēta, tad nopludināšana noteikti nav sankcionēta," sacīja bijušais politiķis.

"Saturs? Mēs vienkārši varam izdarīt secinājumus, kāda ir mūsu politiskā elite," viņš sacīja.

"Ja ir likumpārkāpums, ja pēc šīm sarunām tik tiešām seko darbība, tas balansē uz likuma robežas. Ja tas tā ir, tad šī krimināllieta ir turpināma. Bet ja tās ir tikai sarunas vai kāda cilvēka lielīšanās par to, cik viņš var sakārtot ģenerālprokuroru vai vēl kaut ko, tad tas nav kaut kas krimināls. Tās ir privātas sarunas, " sacīja Kalvītis.

Raidījuma laikā, atbildot uz žurnālista jautājumu par sabiedrības reakciju, Kalvītis sacīja: "Par to vai ir, vai nav jāreaģē sabiedrībai, tas ir pašas sabiedrības jautājums."

Ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izvērtēs žurnāla "Ir" publikācijas par tā dēvētās oligarhu lietas sarunām un tad lems par turpmāko rīcību, pastāstīja KNAB preses pārstāve Laura Dūša.

Vēstīts, ka viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Ceturtdien publicētajā rakstā lasāms, kā vietējie biznesmeņi-politiķi jau 2009. gadā kontrolēja laikrakstu "Diena" un izmisīgi domāja, kā turpmāk segt tēriņus un mainīt sev nevēlamos žurnālistus pret uzticamiem kadriem. Vienlaikus tiek pieprasīta arī nauda no valsts uzņēmumiem laikraksta "Neatkarīgā" finansēšanai.