Darba devējs gan apsūdzību krāpšanā noliedz un apgalvo, ka problēmas ar darba ētiku bijušas pašam darbiniekam.
70 stundu darba nedēļa
Imrans portālam "Delfi" skaidro, ka strādājis bez brīvdienām desmit stundas dienā. Tātad 70 stundas nedēļā, bet, kad mēneša beigās vērsies pie biedrības vadības, saņēmis skaidrojumu, ka viņš drīzāk ir biznesa partneris, nevis nodarbinātais.
"Oktobra beigās devos pie priekšnieka jautāt par atalgojumu, viņš atbildēja ļoti dīvaini: "Atvaino, neredzu tevi kā darbinieku, drīzāk kā biznesa partneri. Es velētos, lai mēs strādājam kopā, dalām kopīgi darbus." Atbildēju vienkārši, ka nesaprotu, par ko viņš runā," nesenos notikumus atceras Imrans.
"Lai mani sauc kā vēlas, bet samaksā atalgojumu, lai varu norēķināties par īri un pabarot ģimeni. Biedrības vadība sāka teikt, ka pašu ienākumi nemaz neesot tik lieli - tikai 900 eiro mēnesī - un ka nevarot atļauties samaksāt manu atalgojumu. Izrādās, viņi nebija pat ieviesuši atskaites par manis nostrādātajām stundām," stāsta Imrans.
Norunātā stundas likme bijusi 2,2 eiro stundā, mēnesī kopā pēc Imrana aprēķiniem tas izveidojis 660 eiro lielu atalgojumu.
"Man piedāvāja iedot 50 eiro, ūdeni un pārtiku. Es sapratu, ka mans stāvoklis tiek vienkārši izmantots. Biedrības pārstāvis solīja aprunāties ar sievu un dot kādu ziņu, pēc kāda laika uz manu kontu tika pārskaitīti 250 eiro. Es zaudēju ticību, aizgāju no darba un kopā ar sievu Zakiju vērsos Valsts darba inspekcijā," savu versiju par notikušo skaidro Imrans, piebilzdams, ka līgumu, kas bijis tikai latviešu valodā, parakstījusi arī viņa sieva.
Viņa nostrādājusi 15 dienas, par to atalgojumā saņēmusi 50 eiro.
Mīklaini darba pienākumi
Tiesa gan, Imrana sievas Zakijas stāsts nedaudz atšķiras. Viņa sākotnēji nolīgta, lai biedrībai "palīdzētu rīkot seminārus".
"Sākotnēji tika teikts, ka man būs jāorganizē tādi kā semināri vai pasākumi saistībā ar Vaišnavu biedrību. Sākot strādāt, es līdz galam nesapratu, kas ir šis bizness.
"Biedrības pārstāvis stāstīja, ka viņi strādājot ar Āzijas iedzīvotāju piesaisti investīcijām Somijā, Latvijā un Igaunijā. Viņš teica, ka mums būs jāatrod lētākās iespējas, lai šie cilvēki varētu iegūt uzturēšanās atļaujas. Kad jautāju, kāda būs mana loma, viņš teica, ka mana loma būšot nekustamā īpašuma tirgus izpēte. Par šāda veida biznesu mūs iepriekš nebrīdināja," atceras Zakija.
Imrans piebilst, ka arī viņam biedrībā jautāts, vai nevēlas strādāt ar nekustamā īpašuma jautājumiem. "Viņi teica, ka es runāju urdu valodā un tas varētu palīdzēt piesaistīt klientus no Āzijas."
Kā liecina "Lursoft" datu bāzē pieejamā informācija, biedrības reģistrētais mērķis ir "iedvesmot, atbalstīt un palīdzēt ikvienam atjaunot mīlestības pilnas attiecības ar Visu cēloņu cēloni, popularizēt un apmācīt piekopt harmonisku, veselīgu, veģetāru, sabalansētu dzīvesveidu. Rūpēties par apkārtējiem, un apkārtējo vidi. Fiziski un psihiski cietušo, atpalikušo personu un bijušo notiesāto sociālā rehabilitācija un integrācija sabiedrībā".
'Sakrāpās un samelojās'
Portālam "Delfi" biedrības pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, pauda neizpratni par Imranu. Biedrība nenodarbojas ar tā dēvēto uzturēšanās atļauju biznesu, taču, strādājot kopā ar Imrana sievu Zakiju, gatavota informācija ārvalstu investoriem.
"Līdz šim gan neesam ar šādu lietu nodarbojušies, Zakija un Imrans bija pirmie cilvēki, kuriem teicu, ka to varētu darīt," sacīja pārstāvis.
"Vaishnava Monastery Project in Europe" pārstāvis gan nenoliedz, ka darbība saistīta ar nekustamā īpašumu tirgu. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu biedrībai finansiālo segumu. "Mēs esam kaut ko nopirkuši, kaut ko pārdodam, kaut ko remontējam, iespējams, kaut ko pārdosim. Tas ir darbs, kas nes finansējumu."
Viņš arī kritiski izteicās par Imrana un biedrības darba attiecībām. "Es sapratu, ka viņam ir citi plāni. To, ko viņam vajadzēja, viņš visu saņēma un īstenoja. Mūsu sabiedrībā ir pieņemts - kad tu centies citam darīt labu, tad tev ar labu arī atdara, bet viņš paziņoja, ka viņam nav laika. Būtībā sakrāpās un samelojās."
Atbildot uz jautājumu, vai Imrans saņēmis visu algu par padarīto darbu, biedrības pārstāvis sacīja: "Viņš saņēma vairāk nekā ir izdarījis. Viņš apsolīja darīt, taču tad pēkšņi paziņoja, ka nav laika."
"Viņam jebkura lieta bija kā spēle. Lai arī tagad iet un pierāda, paspēlējas. Viņš labāk zina, kā jākārto darba attiecības. Viņš labāk zina, ka nav jāraksta atlūgums, viņš labāk zina, ka nav jāparaksta pavēle vai rīkojums par darbā pieņemšanu."
"Viņiem bija process bāriņtiesā. Es palīdzēju visu sakārtot, bet viņi nav pat uzskatījuši par svarīgu pajautāt, cik šis pakalpojums mums ir maksājis," stāsta biedrības pārstāvis.
VDI izskata lietu
Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītāja - galvenā valsts inspektore Baiba Puķukalne portālam "Delfi" apstiprina, ka Imrans un Zakija ir vērsušies pēc palīdzības, informējot, ka darba devējs nepildot solīto.
"Šī lieta šobrīd ir lietvedībā, līdz ar to nekādi secinājumi un gala lēmumi pagaidām pieņemti nav. Izskatām iesniegtos dokumentus," apstiprina Puķukalne.
"Mums iesniegums ir jāizskata mēneša laikā, bet lieta ir gana specifiska, un VDI noskaidros, vai šie materiāli nebūs jāpārsūta citām valsts institūcijām. Ja tā, tad par mēnesi varbūt nāksies izskatīšanas termiņu pagarināt," prognozē VDI pārstāve.
Kā iepriekš portālam "Cālis.lv" sacīja biedrības pārstāvji, viņiem ir arī nekustamais īpašums Līgatnē - māja un zemes gabals 49 hektāru platībā. Ja būtu interese, viņi labprāt uzņemtu kādas trīs bēgļu ģimenes, kas Latvijā tāpat kā citās Eiropas valstīs varētu ierasties turpmāko mēnešu laikā. Kā skaidroja bijušais Imrana darba devējs, ar ģimenēm viss ir skaidrāks, noteiktāks, viss veidojas vieglāk, nekā pieaugušajiem, kuriem tādu nav.
Tāpat vēstīts, ka pakistānietis Imrans Ali pēc teroristu uzbrukuma dēla skolai un sievas Lienes nāves nolēma savus četrus bērnus, kuri ir Latvijas pilsoņi, audzināt Latvijā. Pēc mediju publikācijām biedrība "Vaishnava Monastery Project in Europe" piedāvāja Imranam darbu.
