Satversmes tiesas (ST) tiesnešu kolēģija ir pieņēmusi lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu pēc sociālās atmiņas pētniecības centra vadītāja Mārtiņa Kaprāna pieteikuma, kurā viņš apstrīdēja Rīgas pilsētas vadības lēmumu citās Latvijas pašvaldībās deklarētiem cilvēkiem prasīt dubultu maksu par braukšanu sabiedriskajā transportā atbilstību pamattiesībām.
Kā informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST ņēma vērā, ka pamattiesību aizskārums personai ir tikai nākotnē sagaidāms. ST var ierosināt lietu par nākotnē sagaidāmu pamattiesību aizskārumu, ja nelabvēlīgās sekas, kas iestātos apstrīdētās normas piemērošanas gadījumā, radītu personai būtisku kaitējumu.
Kolēģija norādīja, ka likuma "Par pašvaldībām" 45.pants cita starpā nosaka, ka saistošie noteikumi pēc to parakstīšanas nosūtāmi atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura izvērtē pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūta pašvaldībai attiecīgu atzinumu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 8.novembrī Rīgas domei ir nosūtījusi atzinumu par Rīgas domes 7.oktobra saistošo noteikumu "Grozījumi Rīgas domes 2010.gada 24.augusta saistošajos noteikumos "Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā"", kurā izteikts lūgums precizēt tos atbilstoši atzinumā norādītajam un nodrošināt atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Tādējādi nav pamata atzīt, ka apstrīdētās normas stāsies spēkā tādā redakcijā, kādā tās ir apstrīdētas, un vai tās patiešām radīs pieteikuma iesniedzējam būtisku un nenovēršamu pamattiesību aizskārumu.
Kaprāns iepriekš informēja, ka Rīgas pašvaldības vēlme šķirot fiziskās personas pēc izcelsmes un reģionālās identitātes ir pretrunā ar Satversmē nostiprinātajām pamattiesībām brīvi pārvietoties, kā arī pārkāpj Eiropas Savienības tiesības.
Tāpat Kaprāns savā sūdzībā norāda, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 21.pants paredz brīvu pārvietošanos un dzīvesvietas izvēli, savukārt dzīvesvietas deklarēšanai ir citas funkcijas. Eiropas Savienības tiesa jau šāda veida jautājumus ir izlēmusi lietās attiecībā pret Itāliju un Spāniju. Līdz ar to Rīgas pilsētas domes lēmums acīmredzami ierobežo Latvijas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju cilvēktiesības.
"Nevajag traumēt Latvijas cilvēkus un bremzēt tautsaimniecības izaugsmi, mūsdienās cenšoties atdzīvināt cariskās Krievijas dzimtbūšanas un padomju pieraksta praksi, kas segregē iedzīvotājus," uzsver sūdzības iesniedzējs, skaidrojot, ka Rīgas pašvaldības lēmums ir uzbrukums tradicionālajam Latvijas dzīvesveidam, kuru raksturo ikdienas mijiedarbība starp pilsētu un laukiem.
Jau ziņots, ka Rīgas domē 7.oktobrī akceptētas izmaiņas Rīgas sabiedriskā transporta cenu politikā, kas paredz, ka no 1.janvāra Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem līdzšinējo 50 santīmu vietā būs jāmaksā 42 santīmi jeb 0,60 eiro, savukārt nerīdziniekiem biļete maksās divreiz dārgāk - 84 santīmus jeb 1,20 eiro.
Līdzīgas izmaiņas būs arī mēnešbiļešu cenās, savukārt studentiem un skolēniem Rīgā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas sabiedriskajā transportā atlaides tiks palielinātas no 60% līdz 80%.
