Priekšlasījumā par kvalitatīvam tiesas darbam nepieciešamajām tiesnešu profesionālajām prasmēm un īpašībām Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone sacīja, ka nepiekrīt uzskatam, ka tiesu sistēma Latvijā ir neefektīva un lēna un nolēmumi ir nekvalitatīvi.
"Ir skumji dzirdēt, ka tiesu sistēma tiek uzskatīta par neefektīvu, ka ir lēni termiņi un nekvalitatīvi nolēmumi. Es tam nepiekrītu. Mēs šā brīža situācijā ar tiem resursiem, kas mums ir, cenšamies izdarīt labāko," sacīja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja.
Vilsone pauda uzskatu, ka tiesu sistēmā strādājošajiem ir skaidri tās uzdevumi un funkcijas, bet ir svarīgi vienoties par sasniedzamajiem mērķiem un kādi uzdevumi jārisina, kad saskatīta problēma. Tāpat sistēmā strādājošajiem skaidras ir vērtības, kas nodibinātas gan starptautiskos, gan nacionālos dokumentos. "Esmu pārliecināta, ka mēs tam sekojam," noteica Vilsone.
Runājot par tiesnešu prasmēm, tiesnese sacīja, ka, viņasprāt, tiesnesim nepieciešamas daudzas prasmes, tostarp arī sociālās prasmes. Būtiskākais ir attīstīt spēju mainīties līdzi laikam, kā arī valsts attīstībai. Kā piemēru viņa minēja faktu, ka ir skaidrs, ka tas, kas bija pieļaujams 90. gadu sākumā, patlaban vairs pieļaujam nav, jo "mēs raugāmies uz tiesu citādāk".
Tiesnese arī norādīja, ka šobrīd tiesās strādā dažādu paaudžu pārstāvji un katrai no šīm paaudzēm ir savs raksturojums, metodes un īpašības.
"Mēs maināmies līdzi laikam, bet jāņem vērā, kā pieņemam izmaiņas mūsu darbā, kā ienāk jaunās tehnoloģijas un cik atvērti mēs tam esam. Jāatrod kopsaucēji, kā plānojam strādāt," noteica Vilsone, uzskaitot vairākas tehnoloģijas, kas nu jau tiesas darbā ir kļuvušas par ikdienu, piemēram, e-paraksti, audioieraksti un videokonferences. Piemēram, Rīgas apgabaltiesā četros gados ir būtiski palielinājies nodrošināto videokonferenču skaits civillietās.
Priekšlasījumā Vilsone runāja arī par tiesnešu profesionālo ētiku un komunikāciju. Viņa norādīja, ka iepriekšējo gadu notikumi un sabiedrības jautājumi liecina, ka "uz lietām skatāmies dažādi". Taču profesionālās ētikas jautājumi ir tie, kas mums ļaus nonākt pie vienota viedokļa, kādu gribam redzēt tiesu nākotnē – pēc gada, pēc pieciem, pēc desmit gadiem. "Vēl pirms pieciem gadiem bija pārliecība, ka tiesnesim nav jāskaidro savi nolēmumi, bet tagad mēs saprotam, ka sabiedrība nesaprot, ja neizskaidrojam, kāpēc tiesa rīkojusies tā, nevis citādāk. Ja neizstāstām, kā [tiesa] nonākusi pie nolēmuma, kā organizēta tiesu sistēma," sacīja apgabaltiesas priekšsēdētāja.
Runājot par visām jaunajām un vēl nākotnē sagaidāmajām tehnoloģijām, Vilsone bija pārliecināta, ka, neskatoties uz tehnoloģiju straujo attīstību, bez cilvēcīgā faktora un tiesas tuvākajā nākotnē sabiedrība izdzīvot nevarēs. Tāpat viņa pauda uzskatu, ka tiesu sistēmā nepieciešams atteikties no arogances - ka viss tiek darīts pareizi un viss ir kārtībā. Tā vietā ir jāpieņem, ka tiek darīts tik labi, cik iespējams, un, ja sabiedrība nav apmierināta ar tiesas darbu, nepieciešams saprast, vai tā ir problēma, jāsadala uzdevumi un šie uzdevumi ir jārisina.
"Mums šobrīd ir jārunā par morālajām kvalitātēm, kuras prasām paši no sevis un ko sabiedrība vēlas no mums sagaidīt," noslēgumā noteica tiesnese.
Jau ziņots, ka, turpinot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosināto diskusiju ciklu par Latvijas tiesu varas aktuālajiem jautājumiem, Rīgas pilī 19. aprīlī notika otrā diskusija, kurā eksperti runāja par iespējām pilnveidot tiesu varas darbu.
Diskusijas iesākumā klātesošos uzrunāja Vējonis, kurš pauda, ka Latvijas tiesu sistēma nav ātra, un tas ir jautājums par valsts spēju nodrošināt taisnību, kā arī bažas rada arī lielais atcelto un grozīto nolēmumu skaits.
Pēdējā laikā, Valsts prezidenta ieskatā, daudz paveikts tiesiskuma stiprināšanā, tomēr tieslietu sistēmas reputācija un efektivitāte aizvien nav pietiekoši augstā līmenī. "Man nav saprotams, kāpēc man jāmaksā tiesnesim alga, ja viņš darba laikā mācās kādu citu profesiju, un tā ir akceptējama situācija. Tas ir retorisks jautājums, un es nesagaidu uzreiz atbildi, bet neapšaubāmi sabiedrībā šie jautājumi tiek uzdoti," noteica Vējonis, piebilstot, ka viņam ir cerība, ka sistēmiskām problēmām var rast risinājumus.
