Sanākušos zemniekus un tirgotājus galvenokārt interesēja ļoti praktiski jautājumi - kad būs piemērots apgaismojums, lai varētu tirgoties arī krēslas stundās, kad tirgotājiem un pircējiem nebūs jāklūp trotuāru bedrēs, kāpēc no Polijas ievesto ziedu pārdevēji tirgojas, neizsitot čekus, kāda būs nakts tirgus nākotne, vai tirgotājiem būs kāda iespēja nemaksājot iebraukt tirgus teritorijā izkraut preces un vairāki citi jautājumi.

Liepiņš uzsvēra, ka patlaban tirgus administrācija meklē risinājumus, lai atrastu veidus, kā labāk realizēt Latvijā izaudzēto ražu. Nākamā gada pavasarī, kad daļai tirgotāju būs iespējams turpināt tirgošanos ārā, bet daļa to varēs turpināt Gaļas paviljonā, Dārzeņu paviljonā sāksies rekonstrukcija, un tieši Dārzeņu paviljonā prioritāte tiks dota Latvijā izaudzētajai ražai.

Liepiņš sola, ka tuvākajā laikā tiks izpētīts, kuras ir piemērotākās vietas ziedu, amatnieku, dārzeņu un augļu tirdzniecībai, un visu šo produktu tirdzniecība notiks vienviet. Jaunais valdes priekšsēdētājs uzskata, ka vairāk pircēju tirgum varētu piesaistīt, rīkojot gadatirgus, kas tikšot darīts jau tuvākajā laikā.

Gan tirgotāji, gan administrācija atzīst, ka tirgum cilvēki met līkumu tāpēc, ka tirgū notiek krāpšanās un uzdarbojas kabatzagļi. Lai atrisinātu šo problēmu, jau tuvākajās dienās pie katra tirgotāja letes būs piestiprināts vietas numurs, uzņēmuma nosaukums vai pārdevēja vārds un uzvārds. "Gadījumā, ja kādam pircējam būs radušās aizdomas, ka viņš tiek apkrāpts, būs divi tālruņa numuri, uz kuriem varēs zvanīt Centrāltirgus un Vidzemes tirgus pircēji un informēt par šādiem negodīgiem tirgotājiem. Mēs pārbaudīsim šos gadījumus un attiecīgi pieņemsim mērus," solīja Liepiņš.

Runājot par kabatzagļiem, Liepiņš solīja runāt ar Valsts policijas atbildīgajām amatpersonām, kurām tirgus teritorijā iekārtots policijas iecirknis, bet līdz šim bijis tā, ka tirgotāju, pircēju vai tirgus apsardzes uzņēmuma notvertos kabatzagļus policisti vairumā gadījumu atbrīvo un viņi jau nākamajā dienā turpina piekopt savu nelegālo rūpalu.

Centrāltirgus tēlu bojā arī bezpajumtnieki, jo tuvumā esošajā Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) patversmē bezpajumtnieki var uzturēties tikai no plkst.18 līdz plkst.6, bet pārējo dienas daļu viņi nepiedienīgā izskatā pavada tirgū. Liepiņš runājis ar LSK ģenerālsekretāru Valdi Nagobadu, kurš jau vērsies Rīgas domē ar lūgumu atļaut bezpajumtniekiem patversmē uzturēties visu diennakti.

Zemnieki aicināja tirgus vadību palīdzēt reklamēt tirgu un tajā nopērkamos produktus, un vadībai patlaban padomā esot reklamēt Rīgas Centrāltirgu radio stacijās.

Patlaban ir ļoti liels pieprasījums pēc vietām nakts tirgū, tāpēc jau sāktas sarunas par nakts tirgus ierīkošanu Gaiziņa ielā, kur zemnieki varētu novietot aptuveni 30 smagās automašīnas un tirgoties no automašīnām. Liepiņš solīja saglabāt arī ziedu nakts tirgu. Sāktas sarunas arī par to, lai zemnieki varētu vienas stundas laikā iebraukt tirgus teritorijā bez maksas un izkraut preces. Iespējams, tiks ieviesti speciāli abonementi šādas kārtības ieviešanai.

Kā ziņots, Rīgas Centrāltirgus attīstības darba grupai trīs mēnešu laikā jāvienojas par skaidru attīstības koncepciju. Darba grupā aicināti piedalīties Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs arhitekts Juris Dambis, uzņēmējs Gunārs Ķirsons, pilnsabiedrības "Spīķeri" dalībnieks Uldis Dinne, Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Armands Slokenbergs, reklāmas un komunikācijas speciālists Ēriks Stendzenieks, arhitekts Visvaldis Sarma, arhitekts Andis Sīlis, Latvijas Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Rīgas Centrāltirgus" neto apgrozījums 2008.gadā bija 4,23 miljoni latu, bet peļņa - 7600 lati. "Rīgas Centrāltirgus" dibināts 1930.gada 2.novembrī, bet kā Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība darbojas kopš 1995.gada. Uzņēmuma vienīgā īpašniece ir Rīgas dome.

"Rīgas Centrāltirgus" ir 100% Rīgas pašvaldībai piederošs uzņēmums. Slavenie Rīgas Centrāltirgus paviljoni darbu sāka 1930.gadā, un tolaik tas bija lielākais un modernākais tirgus pasaulē.