"Attiecībā uz 16. martu kopumā tika saņemti trīs pieteikumi, kuri pēc savas būtības viens otru izslēdza. Un tāpēc bija jāapspriež šie jautājumi, tiekoties ar pieteicējiem, organizatoriem. Es esmu pieņēmis lēmumu, ka daži pasākumi tiks ierobežoti," sacīja Radzevičs.

RD pieteikti trīs 16. marta pasākumi. RD nolēmusi, ka divi no tiem tiks pārcelti uz citu vietu, bet pie Brīvības pieminekļa tiks ierīkots žogs.

"Antinacistiskās komitejas pieteikums pēc savas būtības ir kā pretpasākums Daugavas vanagu pasākumam," teica Radzevičs.

Paredzēts, ka Biedrība "Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa" 16. martā no pulksten 11 līdz 13 dosies gājienā maršrutā Jāņa baznīca – Brīvības piemineklis. Pasākuma pieteikumā norādīts, ka gājiena dalībnieku skaits varētu būt simts cilvēku apmērā. Iepriekš biedrība plānoja doties gājienā no Doma baznīcas. Gājiena laikā pie Brīvības pieminekļa tiks izvietots nožogojums.

Savukārt no pulksten 7 līdz 13 laukumā pie Brīvības pieminekļa pasākumu bija iecerējusi rīkot biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam". Pasākuma mērķis bija skaidrot garāmejošajiem interesentiem par 1944. gada 16. martā noritējošām latviešu leģionāru kaujām, kā arī skaidrot leģiona Otrā pasaules kara vēsturi. Pieteicēji norādījuši, ka tajā piedalīsies 30 cilvēki.

RD nolēmusi, ka šim pasākumam jāierāda vieta pieminekļa laukuma malā.

Vēl 16. martā Brīvības pieminekļa laukumā piketu - sapulci no pulksten 9 līdz 15 bija pieteikus biedrība "Latvijas Antinacistiskā komiteja". Biedrības rīkotais pasākums veltīts "Waffen-SS" upuru piemiņai un, lai norādītu uz "Waffen-SS" noziegumu attaisnošanas bīstamību. Pieteicēji norāda, ka piketā piedalīsies 100 cilvēki.

Radzevičs informēja, ka "antinacistu" pasākumu atļauts rīkot Bastejkalnā.

RD šādus ierobežojumus pieņēmusi tāpēc, ka "Latvijas Antinacistiskā komiteja" pasākumu rīkoja, lai protestētu pret gājienu, bet biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam" savu pasākumu vēlējās rīkot, lai protestētu pret "antinacistiem".

Radzevičs norādīja, ka "šajā gadījumā būs iespēja pulcēties un paust viedokli vieniem un paust pretēju viedokli arī citādi domājošiem".

"Šobrīd informācija par sabiedriskās kārtības apdraudējumiem nav, bet, protams, ja šāda informācija tiks saņemta, tad tiks pieņemti citi lēmumi," viņš pauda.

RD izpilddirektors piebilda, ka "arī šodienas lēmumi var situācija izmainīt, ja ieinteresētās personas griezīsies tiesā, un tiesa pieņems savus lēmumus".

Laika ziņā pasākumiem nav paredzētas izmaiņas.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības pozīcija saglabājusies tāda pati, kā iepriekšējos gados - 16. marts nav oficiāla piemiņas diena, jo oficiāli Latvijā kritušos karavīrus piemin 11. novembrī.