Foto: LETA

Rīgas domes (RD) Pilsētas īpašuma komitejas deputāti pirmdien, 12. novembrī, vēlreiz atbalstīja lēmumprojektus, kas paredz no bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atpirkt trīs īpašumus Skanstē par 443 tūkstošiem eiro.

RD Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldes priekšnieka vietniece īpašuma iegādes jautājumos Elita Rorbaka komitejas deputātiem skaidroja, ka trīs lēmumprojekti ir sagatavoti atbilstoši prokurora norādījumiem par atsavināšanas procedūras ievērošanu.

Komitejas atbalstītie lēmumprojekti paredz, ka sabiedrības vajadzībām pašvaldība atpirks divus īpašumus Bukultu ielā, kā arī īpašumu Lapeņu ielā 5. Šie īpašumi RD vajadzīgi, lai īstenotu Skanstes teritorijas revitalizācijas projektu.

Zemesgabali Bukultu ielā un Lapeņu ielā pieder Sprūda māsai, tēvam un brālim piederošajā SIA "Projekts B10", kā arī pašam Sprūdam.

Vēstīts, ka Pilsētas īpašuma komiteja šo īpašumu atpirkšanu atbalstīja jau augustā, taču RD kārtējā sēdē lēmumprojekti nenonāca, jo prokuratūra Sprūda un "Projekts B10" mantai ir uzlikusi arestu.

Deputātu pirmdien atbalstītie lēmumprojekti paredz, ka pēc atbalsta gūšanas RD kārtējā sēdē pašvaldība 20 dienu laikā ieskaitīs naudu par īpašumiem Sprūda kriminālprocesu virzītāja kontā un ievēros citas prokurora virzītās prasības īpašumu atsavināšanai.

RD Pilsētas attīstības departaments prognozē, ka pirmās būvniecības aktivitātes Skanstes revitalizācijas projektā varētu sākties nākamā gada sākumā, bet noslēgties 2022. gada nogalē.

Ziņots, ka Sprūds ir apsūdzēts par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljona eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu.

Vēstīts, ka par spīti RD opozicionāru bažām par "ABLV Bank" stāvokļa ietekmi uz projektu Finanšu un administrācijas lietu komiteja februārī apstiprināja ieceri novirzīt 10 miljonus eiro Skanstes teritorijas attīstīšanai.

Martā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ļāva uzsākt Skanstes rajona teritorijas lokālplānojuma īstenošanu.

Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta pirmās kārtas kopējās izmaksas ir 10 miljoni eiro. Šo summu veido Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 5,1 miljona eiro apmērā un RD finansējums 4,9 miljonu eiro apmērā.

Skanstes rajonā par šiem līdzekļiem iecerēts izbūvēt vairākas ielas un ietves, izveidot inženierkomunikāciju sistēmu, izrakt kanālu gar Lapeņu ielu un bijušo mazdārziņu teritoriju, kā arī ap šo kanālu izveidot parku. Izmaksās iekļauta arī autoruzraudzība, būvuzraudzība un projekta reklamēšana.

Kā ziņots, "ABLV Bank" akcionāri februāra beigās pieņēma lēmumu par kredītiestādes pašlikvidāciju. Lēmums pieņemts pēc tam, kad bankas darbību bija paralizējis ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) ierosinājums ieviest sankcijas pret "ABLV Bank" – liegt bankai izmantot ASV dolāru korespondentbanku pakalpojumus un tādējādi neļaut piekļūt ASV finanšu sistēmai.

"ABLV Bank" krahs nozīmē, ka apstāsies arī "New Hanza" kvartāla būvniecība Skanstes rajonā, jo caur meitasuzņēmumu "Pillar" viens no lielākajiem investoriem šajā projektā ir tieši "ABLV Bank".

"ABLV Bank" gan nav vienīgais investors Skanstes rajonā. Vairāk nekā 10 attīstītāji ir apvienojušies Skanstes attīstības aģentūrā, kuras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags portālam "Delfi" iepriekš skaidroja, ka kopumā Skanstes apkaimes attīstības plāni neapstāsies.

Kā uzsvēra Vanags, ''New Hanza'' ir nozīmīgs Skanstes attīstības projekts, taču tas aizņem tikai 11% no apkaimes kopējās platības. ''''New Hanza'' ir lielisks projekts, ir jāpārvar grūtības un jāmeklē šī projekta īstenošanas veidi jaunajā situācijā,'' teica Vanags.

Arī vairāki nekustamo īpašumu jomas eksperti uzskata, ka "New Hanza", visticamāk, izdosies realizēt. Neesot izslēgta arī attīstītāja maiņa. Līdz šim Skanstes attīstībā investēti 245 miljoni eiro.

Arī pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" nav nobažījusies par Skanstes nākotni, jo gandrīz 100 miljonu eiro vērto Skanstes tramvaja projektu uzņēmums neplāno apturēt.

Portāls "Delfi" jau vēstīja par Skanstes rajona attīstības scenāriju, kur līdz 2024. gadam darbavietu skaitu no 8000 plānots kāpināt līdz 37 000.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!