"Vēl viena lietojumprogramma, kuru ceram ieviest, ir "maks vilcienā". Kas tas ir? Tas ir zilais, atjaunojamais e-talons, kuru varēs e-talonu pārdošanas vietās "uzpildīt" ar naudu un izmantot maziem pirkumiem, kā to patlaban dara Honkongā un Singapūrā. Ar to varēs nopirkt kādu laikrakstu vai sīku preci. Taču vilcienā ar šo talonu varēs pirkt biļetes braucieniem ārpus e-talona zonas, paziņojot konduktoram, ka vēlas maksāt ar talonā atrodamo kredītu," Morizurs skaidroja.
Morizurs demonstrēja nelielu portatīvu termināli, ar kuru PV darbinieki varēs pārbaudīt, vai pasažiera e-talons ir reģistrēts braucienam, iekasēt sodu un izrakstīt kvīti, ja tas nav noticis, kā arī pārdot vienreizēja brauciena biļetes, kā to patlaban dara RS sabiedriskā transporta līdzekļos. Vēlāk ar termināli, izmantojot elektronisko "maku", varēs arī nopirkt biļetes braucieniem ārpus zonas, kurā ir derīgi e-taloni.
Morizurs teica, ka jau sāktas sarunas ar veikaliem, kas atrodas RS transporta pieturu un PV vilcienu staciju tuvumā, par elektroniskā maka izmantošanu kā maksāšanas līdzekli.
"Uzskatām, ka veikaliem tas būs izdevīgi. Pirkumi ar elektronisko naudu e-talonos notiks ļoti ātri, bez skaidras naudas meklēšanas. Mazināsies rindas, nebūs ņemšanās ar sīknaudas izdošanu. Vienīgā darbība - terminālī jāapstiprina pirkums ar vienu pirksta pieskārienu, nekādi PIN kodi nebūs vajadzīgi. Veikalos apgrozīsies un iepirksies vairāk cilvēku, kas ir tieši tas, ko veikalnieki vēlas," viņš sacīja.
Jau ziņots, ka kavējas RK un PV līguma par elektronisko biļešu ieviešanu izpilde, jo tiek pārskatīti daži tā punkti, taču Morizurs uzskata, ka e-talonu sistēma RS nesusi būtiskus izmaksu ietaupījumus un uzlabojusi darbības pārskatāmību, un nav iemesla domāt, ka PV nebaudīs līdzīgus ieguvumus. E-talona ieviešanu PV vajadzībām bija paredzēts sākt maijā un pabeigt gada laikā.
"Pēc RS pašu aprēķina konduktoru sistēmas izmaksas, piemēram, 2007.gadā izmaksāja aptuveni desmit miljonus latu. 2008.gadā konduktorus daļēji aizstāja ar biļešu kompostrētājiem, tādēļ šis gads īsti neder aprēķiniem. 2010.gadā, kad pilnā mērā darbojās e-talona sistēma, tās uzturēšana (e-talonu izgatavošana, izplatīšana, sistēmas kopējā uzturēšana utt.) izmaksāja sešus miljonus latu. Tātad kopējais jaunās biļešu sistēmas ietaupījums, salīdzinot e-talonu sistēmu ar konduktoru sistēmu, ir pat 40%," teica Morizurs.
RK vadītājs ar plašu starptautisku pieredzi elektronisko biļešu sistēmu nozarē arī teica, ka e-talonu ieviešana apmierina ne tikvien sabiedriskā transporta uzņēmumu Rīgā, bet arī iedzīvotājus, kas to lieto.
"RS ir veicis pasažieru aptaujas, un ar RS un RK ir apmierināti 81% aptaujāto. Pērn aptauja 1000 cilvēku starpā liecināja par 65% apmierinātību. Gada sākumā skaits uzkāpa līdz 73%, un maijā veiktajā aptaujā tas bija 81%. Redzam, ka cilvēki e-talonus novērtē un izmanto," stāstīja Morizurs.
Morizurs pirms stāšanās amatā kā "Rigas Kartes" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors 15 gadus strādājis ACS meitasuzņēmumā "ACS Solutions" (agrāk saukta "Ascom") Francijā un ārzemēs dažādos amatos. Mācījies Francijas tehniskā augstskolā "Ecole nationale supérieure des Télécommunications de Bretagne", kuru beidzis kā telekomunikāciju inženieris ar maģistra grādu un biznesa augstskolā "Ecole de Management de Lyon", kur ieguvis biznesa maģistra grādu. Ir Francijas pilsonis.
"Rīgas karte" (RK) dibināta 2007.gadā. 51% RK kapitāla daļu pieder Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" un 49% ASV kompānijas "Affiliated Computer Services, Inc'' (ACS) Francijas meitasuzņēmumam "Affiliated Computer Services Solutions France S.A.S.". Savukārt ACS 2010.gadā nopirka ASV informācijas tehnoloģiju koncerns "Xerox".
RK peļņa pēc nodokļiem 2010.gadā bija 884 712 lati, kas ir mazāk par 1,28 miljoniem latu nekā 2009.gadā. Uzņēmuma apgrozījums bija 7,77 miljoni latu, salīdzinot ar 6,02 miljoniem latu 2009.gadā.