Pieminekļa iniciatoru vidū ir uzņēmēji Guntis Indriksons, Viesturs Koziols, Gunārs Ķirsons, Andrejs Ēķis, Adrians Dāvis, Valdis Lokenbahs, Ēriks Masteiko, Jānis Naglis, Atis Sausnītis, Juris Savickis, Igors Skoks, Ivars Strautiņš, Andris Šķēle, Ainars Šlesers, Mamerts Vaivads, advokāts Andris Grūtups, komponists Raimonds Pauls, dzejnieks Jānis Peters, kuri apņēmušies katrs iemaksāt pieminekļa fondā 10 000 latu vai sniegt savu intelektuālo ieguldījumu.
Čakstes pieminekli paredzēts veidot kā sešus metrus augstu bronzas statuju, kas būs novietota uz sešus metrus augsta postamenta. Pieminekļa izveidei tiks rīkots Latvijas un ārvalstu tēlnieku un arhitektu slēgts konkurss. Pieminekli paredzēts novietot vietā, kur agrāk slējās Ļeņina piemineklis, - Elizabetes un Brīvības ielas stūrī.
Čakste un viņa domubiedri vācu okupācijas apstākļos 1943.gadā vērsās pie Rietumu nāciju vadītājiem ar aicinājumu atbalstīt demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanu. Memorandu, ko bija parakstījuši 190 ievērojami Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki, ar laivu Gotlandē nogādāja Leonīds Siliņš, tālāk tas tika nodots Latvijas vēstniekiem Stokholmā, Londonā un Vašingtonā.
Čaksti gestapo arestēja, un viņš mira pārsūtījumā no Štuthofas koncentrācijas nometnes uz Lauenburgas nometni 1945.gadā 29.aprīlī. Padomju okupētajā Latvijā palikušos LCP dalībniekus arestēja, deportēja un fiziski iznīcināja PSRS represīvās iestādes.
Pieminekļa celtniecības iniciatori uzskata, ka Čakstes un viņa biedru varoņdarbs ir mūžīgas piemiņas cienīgs, jo tas apliecina latviešu tautas uzticību savas valsts neatkarībai un Rietumeiropas demokrātijai.