Foto: Shutterstock
Rindā uz vietu bērnudārzā mazulis jāreģistrē iespējami ātrāk, nereti pat dzirdēts, ka vecāki vēl pirms bērniņa dzimšanas smej, ka no slimnīcas uzreiz jādodas uz bērnudārzu. Lai arī tas izklausās mazliet komiski, tā ir patiesība – jo ātrāk mazulis reģistrēts, jo lielāka iespēja viņam laikus tikt dārziņā. Šī mācību gada sākumā gan Rīgā, gan portāla "Delfi" uzrunātajās Pierīgas pašvaldībās visiem bērniem vietu bērnudārzos nepietika.

Fakts, ka uz vienu vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs (PII) pretendē vairāki bērni un kādam nākas palikt "aiz borta", nav jaunums, tādēļ portāls "Delfi" aplūko, kāda šobrīd ir situācija Pierīgas novados un ko vietējās pašvaldības dara to vecāku labā, kuru atvases bērnudārzā vietu nav dabūjušas.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, kopumā 2016./2017. mācību gadā PII Latvijā apmeklēja vairāk nekā 94 tūkstoši bērnu. Dārziņos visvairāk bijis trīsgadnieku, četrgadnieku un piecgadnieku – katrā vecuma grupā vairāk nekā 18 tūkstoši bērnu.

Saskaņā ar pašvaldību pārstāvju pausto visbiežāk pirmsskolas izglītības iestādēs vietu nepietiek pašiem mazākajiem – bērniem vecumā no pusotra līdz trim gadiem. Izglītības likums nosaka, ka no piecu gadu vecuma bērns obligāti jāsagatavo pamatizglītības ieguvei, tādēļ šajā vecuma grupā bez vietas PII paliek vien retais.
Visgarākās rindas Mārupē

Visgarākā rinda – 1157 bērni – uz vietām pašvaldības bērnudārzā vai pirmsskolas grupā ir Mārupes novadā, kur 2017. gada sākumā saskaņā ar CSP datiem kopumā pastāvīgo iedzīvotāju skaits bija 18,5 tūkstoši. Lai nodrošinātu trūkstošās vietas bērnudārzos, dome izsludināja konkursu par pašvaldības funkciju deleģēšanu, iepērkot papildu vietas novada teritorijas privātajās PII.

Iepirkumā uzvarēja divas privātās pirmsskolas izglītības iestādes: "Zelta rasa" un "m'Kripatiņas", portālam "Delfi" pastāstīja Mārupes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žunde.
Šī gada sākumā Mārupes novada dome plāno izveidot jaunu e-pakalpojumu, kas ļaus novada iedzīvotājiem elektroniski reģistrēt bērnu rindā uz konkrētu PII, kā arī redzēt iesniegto pieteikumu stāvokli un pozīciju rindā. Gadījumā, ja vecākiem vairs nebūs nepieciešama vieta izvēlētajā pirmsskolas izglītības iestādē, pieteikumu varēs anulēt.

Plāno piebūvēt, pārbūvēt un uzbūvēt

Vairākas pašvaldības portālam "Delfi" pastāstīja, ka rindu jautājumu plāno risināt, izbūvējot telpas, kurās izvietot papildu grupiņas mazākajiem audzēkņiem. Vairāk nekā piecus tūkstošus iedzīvotāju lielajā Saulkrastu novadā, kur vietu dārziņos pietrūka 100 bērniem, ir viena PII – "Rūķītis", kam šogad paredzēts celt moduļu piebūvi. Jaunajās telpās vietas pietiks 66 ķipariem.

Telpas, kurās izvietot vairākas jaunāko bērnu grupiņas, meklē arī Ādažu novada dome, pastāstīja pašvaldības izglītības darba un jaunatnes lietu speciāliste Ināra Briede: "Jaunākā vecuma bērnu grupas šobrīd ir nepietiekamā daudzumā, taču ir veikti un tiks veikti pasākumi, lai abos pašvaldības bērnudārzos izveidotu vai izbūvētu pa divām līdz trim jaunākā vecuma bērnu grupiņu telpām."

Ādažu novadā, kur pērnā gada sākumā pastāvīgo iedzīvotāju skaits bija 10 735, mācību gada sākumā pie vietas pašvaldības bērnudārzā netika 519 bērni, taču, kā uzsver Briede, jāņem vērā, ka daudzas ģimenes izvēlas bērnus mājās audzināt līdz trīs gadu vecumam. Tāpat daudzi arī izvēlas atvases sūtīt privātajā bērnudārzā ne tādēļ, ka pašvaldības dārziņā nebūtu vietu, bet gan tādēļ, ka tas vienkārši ir tuvāk mājām.

Mazliet vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju 2017. gada sākumā dzīvoja arī Babītes novadā. Tur pirmajā septembrī rindā uz vietu PII bija 397 bērni. Babītes novads cer nākotnē tikt pie jauna bērnudārza, taču pagaidām konkrētu plānu vēl nav. "Patlaban prioritāte ir vispārizglītojošās vidusskolas piebūves būvniecība, jo likumā noteiktā obligātā piecgadnieku, sešgadnieku izglītošana tiek nodrošināta. No pusotra līdz četru gadu vecumam ir tiesības uz pirmsskolas izglītības iestādi, bet jāskatās, kādas ir pašvaldības iespējas to piedāvāt. Iespējams, ka uz 2020. gadu varētu domāt par kādas PII būvniecību."

Arī lielākajā bērnudārzā Latvijā vietu visiem nepietiek

Vairāk nekā 10 tūkstošus iedzīvotāju lielajā Stopiņu novadā vietas bērnudārzos neatradās 120 bērniem. Tieši Stopiņu novadā darbojas lielākais bērnudārzs Latvijā – "Pienenīte", kam pirms pieciem gadiem uzbūvēts jauns korpuss. Šobrīd tajā ir 19 grupiņas. Arī Stopiņu novadā, līdzīgi kā citviet, vietu trūkst trīs un četrus gadus veciem bērniem, savukārt vecākajās grupiņās šī mācību gada sākumā pat palikušas brīvas vietas.

"Pašvaldība plāno atvērt vēl trīs pirmsskolas grupas Upesleju internātpamatskolā –rehabilitācijas centrā papildus tur jau esošajām. Viena grupa sāks darbu jau no 2018./2019. mācību gada," pastāstīja Stopiņu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Skrastiņa.

Carnikavas novada, kur pērnā gada sākumā bija vairāk nekā astoņi tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju, plāni ir lieli – līdz 2019. gadam nodrošināt vietas bērnudārzos visiem ķipariem. To paredzēts realizēt, ievērojami paplašinot PII "Piejūra", kurā šobrīd vietu pietiek vien 20 bērniem. Pēc renovācijas bērnudārzs varēs uzņemt 200 bērnu. Šobrīd Carnikavas novadā vietu mazākajiem trūkst abās pašvaldības PII, kopumā "aiz borta" atstājot 132 bērnus.

Visīsākā nākamo bērndārznieku rinda no portāla "Delfi" aptaujātajām pašvaldībām ir Ropažu novadā. Tur pašvaldības PII vietas nepietika 38 bērniem. Novadā ir divi dārziņi, un vienā no tiem tika uzņemti pilnīgi visi bērni, nevienu rindā neatstājot. Ropažu novada pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2017. gada sākumā bija 6641.

Savukārt Garkalnes novadā, kur mīt mazliet vairāk nekā astoņi tūkstoši izdzīvotāju, ir divas pašvaldības PII, kurās mācību gada sākumā tiek uzņemti visi bērni, kuru vecāki ir aktualizējuši nepieciešamību pēc vietas pašvaldības bērnudārzā. Rindas saskaņā ar domes sniegto informāciju rodas, ja bērna vecāki vēlas, lai atvase PII sāktu apmeklēt mācību gada vidū. Pašvaldība arī skaidro, ka bērnus PII no pusotra gada vecuma sūta vien neliela daļa vecāku.

Rīgā rindas gadu laikā sarukušas

Pēdējo astoņu gadu laikā – kopš 2009. gada – saskaņā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) datiem rindas uz vietām PII sarukušas vairāk nekā astoņas reizes. 2009. gadā rindā bija 7500 bērnu, bet šobrīd aptuveni 900, informēja IKSD.

Šo gadu laikā Rīgā atvērti jauni bērnudārzi un vairāk nekā 190 jaunas grupiņas, kā arī iekārtotas sagatavošanas grupas skolās un interešu izglītības centros. "Ja kāda skola tiek slēgta, tad neatsakāmies no tās ēkas, noteikti izmantojam to vai nu pirmsskolas, vai interešu izglītībai, vai sportam. Citādi ir iespēja nonākt tādā situācijā, kādā bijām pirmajos neatkarības gados," skaidroja departamentā.

Vispieprasītākās pašvaldības PII ir galvaspilsētas centrā, Ziepniekkalnā un dažās apkaimēs Vidzemes priekšpilsētā. Savukārt brīvas vietas laiku pa laikam parādās bērnudārzos Kurzemes un Ziemeļu rajonā. Departamentā skaidro, ka nereti PII izvēlē liela loma ir vecāku darbavietai – ērtāk, ja darbs un dārziņš ir tuvu viens otram.

Portāla "Delfi" uzrunātie topošie vecāki stāsta, ka savus mazuļus rindā uz vietu bērnudārzā plāno pieteikt īsi pēc dzimšanas, un neslēpj bažas par to, vai vieta atradīsies tuvāk mājām esošajā dārziņā. Līdzīgi saka arī tie, kuru atvases vēl nav sasniegušas pusotra gada vecumu, proti, bērnu rindā reģistrējuši neilgi pēc piedzimšanas.

Departaments aplēsis, ka gadījumā, ja valstī apspriestā reforma par sešgadniekiem pirmajā klasē tiktu pieņemta un šī vecuma bērniem būtu jāpāriet uz skolu, bērnudārzos atbrīvotos ap 6000 vietu.

Inčukalnā līdzfinansējums pienākas, gadu pavadot "aiz borta"

Likums arī paredz, ka gadījumā, ja pašvaldība pusotra gada vecumu sasniegušam bērnam nevar nodrošināt vietu pašvaldības PII un bērns apmeklē privāto bērnudārzu, "tad pašvaldība šim privātajam pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Katra pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu metodiku aprēķina vidējās izmaksas viena bērna izglītošanai pirmsskolas programmā pašvaldības bērnudārzā un šo aprēķinu publicē savā mājaslapā.

Domes līdzfinansējuma apmērs tiem vecākiem, kuru bērni apmeklē privāto bērnudārzu, novados ir visai atšķirīgs – robežās no 140 līdz pat teju 300 eiro. Savukārt līdzfinansējums aukles pakalpojumu izmantošanai pašvaldībās svārstās no 116 līdz 176 eiro mēnesī.

Tiesa, ne visos novados tikt pie finansējuma var tik viegli, kā tam it kā vajadzētu būt. Kā portālam "Delfi" pastāstīja divu bērnu māmiņa, kura kopā ar ģimeni pārcēlusies uz dzīvi Inčukalna novada Vangažos, lai arī vecākais bērns pie vietas PII netiek, pašvaldība arī nesniedz nekādu atbalstu. "Iegādājoties īpašumu Vangažos, uzreiz paši un arī trīs gadus veco bērnu deklarējām jaunajā dzīvesvietā, taču Vangažu pilsētas pārvaldē bilda, ka, visticamāk, ātrāk par obligāto apmācības sākšanu bērns PII netiks. Un izrādās, ka arī līdzfinansējums privātajam bērnudārzam nepienākas, jo bērns vismaz gadu Vangažos nav stāvējis rindā uz PII," stāsta māmiņa.

Kā liecina Inčukalna novada mājaslapā pieejamā informācija, 2015. gadā pieņemto saistošo noteikumu "Kārtība, kādā Inčukalna novada pašvaldība īsteno pirmsskolas izglītības nodrošināšanas funkciju" vienā no punktiem noteikts, ka līdzfinansējums pieejams, ja "bērns ir vismaz gadu reģistrēts rindā pašvaldības finansēta pirmsskolas izglītības pakalpojuma saņemšanai un pēc pieteikumā norādītā vēlamā izglītības iestādes apmeklēšanas sākuma laika nav uzņemts attiecīgajā izglītības iestādē".

Māmiņas, kura portālam "Delfi" atklāja savu stāstu, jaunākajam mazulim ir tikai gads, tādēļ viņai ir iespējams būt mājās kopā ar bērniem, taču ko darīt vecākiem, kuriem katru dienu jābūt darbā un nav pa kabatai pilnā apmērā segt privātā bērnudārza izmaksas? Inčukalna novada pašvaldība portālam "Delfi" savu komentāru par to, kādēļ pieņemti šādi saistošie noteikumi, nesniedza.

"Nelaime tāda, ka šeit ir tikai viens privātais dārziņš un tajā jau visas vietas ir pilnas. Un pat tad, ja izdotos izlūgties vienu vietu, šajā dārziņā lielākoties ir mazie bērni, proti, pusotru gadu veci, nevis kā mūsu puika, kuram būs jau četri gadi," stāsta sieviete. Viņa arī uzsver, ka rindā uz PII ir ne mazums bērnu, kuriem dažādu iemeslu dēļ tiek dota priekšroka, piemēram, daudzbērnu ģimeņu un karavīru atvases.

"Vai tad bērnam veselu gadu, līdz tiktu sagaidīts līdzfinansējums no pašvaldības, būtu jāiet līdzi uz darbu kādam no vecākiem, lai viens pats, mazs būdams, nepaliktu mājā, vai arī vecākiem būtu jāatdod visa alga, lai finansētu bērnam izglītību privātajā bērnudārzā, nespējot ne samaksāt visus rēķinus, ne nopirkt ēdienu?" vaicā divu bērnu māmiņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!