Foto: LETA

Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) publiskā atzīšanās par netradicionālu seksuālo orientāciju nekādā ziņā neietekmē ministra profesionālās spējas, līdz ar to diez vai tas varētu būtiski ietekmēt Latvijas ārpolitiku un savstarpējās attiecības ar citām valstīm, uzsver Latvijas Universitātes asociētais profesors un politologs Ojārs Skudra.

Skudra gan ir pārliecināts, ka ministra paziņojums radīs diskusijas publiskajā telpā Latvijā.

Skudra kā piemēru minēja Vācijas ārlietu ministru Gido Vestervelli, kurš jau no 2004.gada neslēpj savu netradicionālo orientāciju un nekautrējas sabiedrībā parādīties ar savu ilggadējo partneri. "Vestervelle guva panākumus Bundestāga vēlēšanās ar savu brīvi demokrātisko partiju, lai gan visi labi zināja, ka viņš ir homoseksuāls. Uz to nebūtu jāskatās saistībā ar profesionālajām spējām," sprieda politologs.

Skudra sacīja, ka konkrētu valstu skatījums uz Latviju pēc notikušā atkarīgs no seksuālo minoritāšu tiesību jautājuma juridiskā, sociālā un politiskā aspekta šajās valstīs, tomēr būtu nepareizi spriest, ka valsts ārlietu ministra seksuālā orientācija varētu radīt būtiskas pārmaiņas politikā.

"Jēga būtu ietekmi izskatīt attiecībā uz valstīm ar liberālu politiku, galvenokārt tās ir rietumu valstis," piebilda politologs.

Jautāts par iespējamu ietekmi uz Latvijas un Krievijas, kuras politika attiecībā uz seksuālajām minoritātēm ir izteikti noraidoša, savstarpējām attiecībām, Skudra sacīja, ka notikušais tās "neietekmēs nekādā veidā", vienīgi - varētu sekot dažādi izteicieni no atsevišķu Krievijas politiķu puses.

Tikmēr "visskaļākās diskusijas" par notikušo būšot Latvijas publiskajā telpā. "Pie mums būs liela ņemšanās ar šo jautājumu. Latvijas prezidentūras laikā Eiropas geju un lesbiešu organizācijas plāno pasākumus. Arī "Vienotības" pārstāvju starpā būs kaut kādas iekšējās diskusijas," sacīja Skudra.

Politologs uzsvēra, ka notikušais, pirmkārt, būs aktuālākā dzeltenās preses tēma. "Tā ir bulvāru mediju tēma, tāda ir to specifika," viņš teica.

Vaicāts par ministra laika perioda izvēli šim paziņojumam, Skudra sacīja, ka, pirmkārt, tas ir pēcvēlēšanu laiks un laiks pēc jaunās valdības apstiprināšanas, kas "ir prātīgi no politiķa pozīcijām", izvairoties no nevajadzīgām diskusijām. Savukārt, minot Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) tuvošanos, politologa "spekulatīvs pieņēmums" bija, ka Rinkēviča ārvalstu kolēģiem viņa seksuālā orientācija "sen jau nav nekāds noslēpums" un "labāk, ka Rinkēvičs pats to publiski paziņo, nevis kāds viņa oponents, kas to varētu pasniegt sev izdevīgā veidā".

Līdzīgās domās par citu valstu attieksmi pret Latviju saistībā ar Rinkēviča paziņojumu ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.

Viņš ir pārliecināts, ka attieksme un attiecības profesionālā līmenī ar citām valstīm nemainīsies. Tāpat Krievijas attieksmei ministru līmenī nevajadzētu mainīties, jo arī tur strādā profesionāli diplomāti, uzskata Cepurītis.

Iespējams, dažos Krievijas masu medijos šāds ministra lēmums varētu tikt mēģināts attēlot negatīvi, tomēr arī tas nav skaidri noteikts, piebilda pētnieks.

Kā ziņots, Rinkēvičs ceturtdien vakarā savā "Twitter" kontā paziņoja, ka ir homoseksuāls.

Šādu atzīšanos ministrs pauda ar tekstu, ka mūsu valstij ir jārada tiesisks regulējums visa veida partnerattiecībām un par tām viņš cīnīsies. Tālāk sekoja teksts: "Zinu, ka tūliņ būs megahistērja, bet #Proudtobegay."

Nākamajā ierakstā angļu valodā ministrs apliecināja: "Ar lepnumu paziņoju, ka esmu gejs... Labu veiksmi jums visiem..."

Rinkēvičs ir pirmais politiķis Latvijas vēsturē, kurš publiski atzinis, ka ir homoseksuāls.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!