Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 6. martā Vašingtonā oficiālā vizītē pārrunājis ar ASV partneriem Baltijas valstu un ASV attiecības, reģionālās drošības izaicinājumus, kā arī enerģētikas politikas un tirdzniecības jautājumus.
Portālu "Delfi" Ārlietu ministrijā informēja, ka Rinkēvičs ticies ar ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Edu Roisu un līdzpriekšsēdētāju, kongresmeni Eliotu Engelu. Ministrs tikās arī ar ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētāju, senatoru Bobu Korkeru un līdzpriekšsēdētāju Bobu Menendezu.
Latvijas ārlietu ministrs paudis gandarījumu par intensīvo politisko dialogu 2017. gadā ar ASV administrāciju un kongresu. "Augstu novērtējam kongresa vienoto atbalstu Baltijas valstu drošībai. Esam pateicīgi par kongresa delegāciju biežajām vizītēm Baltijas valstīs, kas kalpo kā spēcīgs atbalsta signāls. Aicinām ASV kongresmeņus arī turpmāk doties vizītēs uz mūsu reģionu," aicinājis ministrs.
Izteikta arī cerība, ka ASV aizsardzības budžeta 2018. gadam gala versijā tiks saglabāts sākotnēji paredzētais finansiālais atbalsts Baltijas valstu drošībai. "ASV atbalsts mums ir joprojām neaizstājams. Esam ieinteresēti, lai ASV saglabā nepārtrauktu militāro klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā. Ceram, ka ASV ieguldījums transatlantiskajā drošībā 2018. gadā augs. Baltijas valstis arī no savas puses ir ievērojami palielinājušas valsts aizsardzībai veltīto finansējumu, 2018. gadā sasniedzot un arī pat pārsniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta," paudis Rinkēvičs.
Puses apspriedušas arī kiberdrošības jautājumus, un ārlietu ministrs paudis gandarījumu par aktīvu sadarbību šajā jomā ar ASV. Tā izpaužas konsultācijas un pieredzes apmaiņa un apmācība. "Baltijas valstu – ASV konsultācijas par enerģētikas kritiskās infrastruktūras aizsardzību un kiberdrošību šogad plānotas Latvijā. Redzam iespēju attīstīt šo sadarbību, konsultējoties par kiberdrošības aspektiem arī citos būtiskos sektoros, piemēram, datu drošība, banku un finanšu pakalpojumi, transporta infrastruktūra," akcentējis Rinkēvičs.
Puses pārrunājušas attiecības ar Krieviju un situāciju Ukrainā, tostarp Minskas vienošanās izpildi. Ministrs informējis par lēmumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām, ko nesen ir pieņēmis Latvijas parlaments. "Lēmuma pieņemšana šajā jautājumā ir Saeimas politisks solis, kas parāda Latvijas principiālo nostāju demokrātijas, tiesu varas un cilvēktiesību jautājumos," uzsvēris Rinkēvičs.
Runājot par enerģētikas politiku, ministrs paudis pārliecību, ka Baltijas valstīm ir svarīgi turpināt iesākto darbu pie reģionālā dabasgāzes tirgu izveides, nodrošinot pēc iespējas augstāku tirgus likviditāti, tādējādi stiprinot arī energoapgādes drošību un mazinot energoatkarību no dominējošās piegādātājvalsts.
Tikšanās laikā pārrunāts arī ASV un Eiropas Savienības (ES) dialogs, tostarp jautājumus, kas skar tirdzniecības attiecības. Rinkēvičs paudis pārliecību, ka ES un ASV ir svarīgi noturēt vienotību un turpināt ciešu transatlantisko sadarbību, it sevišķi, jautājumos, kuri skar drošības politiku – cīņu pret terorismu, radikālismu, hibrīda rakstura draudiem un kodolieroču izplatīšanos.