Foto: RIA Novosti/Scanpix

Ņemot vērā faktu, ka Minskas vienošanās nav izpildītas, Eiropas Savienība (ES) pagarinās sankcijas pret Krieviju par tās iesaistīšanos Ukrainas konfliktā, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Politiķis, kurš Briselē piedalās NATO ārlietu ministru sanāksmē, norādīja, ka par šo jautājumu jau drīzumā tiks diskutēts arī ES Ārlietu padomes sanāksmē. "Šobrīd tas, ko dzirdu no sarunām ar kolēģiem, liecina, ka sankcijas tiks pagarinātas," viņš sacīja, norādot, ka tas ir arī ES kredibilitātes jautājums.

Ministrs arī paredzēja diskusijas par ES iespējām veicināt Normandijas formāta sarunas, taču šajā brīdī daudz kas atkarīgs arī no pašas Krievijas un tās vēlmes "pieķerties" situācijas risināšanai.

Vienlaikus Rinkēvičs sacīja, ka intensīvs darbs norisinās arī ar Ukrainas pusi, kurai arī ir vairāki vienošanās elementi, par kuriem jātiek skaidrībā, tostarp par īpašo statusu reģionam, vēlēšanu sarīkošanu, kā arī robežas kontroles pārņemšanu.

"Minskas vienošanās ir tālu līdz izpildei. Līdz lēmuma pieņemšanai vēl ir laiks, varētu parādīties dažādi paziņojumi, bet man ir sajūta, ka izpratne un vienotība [par sankciju pagarināšanu] veidojas," uzsvēra politiķis.

Jau vēstīts, ka arī ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni sagaida, ka ES pagarinās sankcijas pret Krieviju par tās iesaistīšanos Ukrainas konfliktā. "Valstu un valdību vadītāji pieprasījuši, lai sankcijas tiek atceltas, kad pilnībā būs īstenota Minskas vienošanās. Bet to mēs vēl neesam panākuši," sacīja Mogerīni.

ES 2014. gada vasarā piemēroja sankcijas Krievijai par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju. Šo sankciju termiņš beidzas jūlija beigās. ES līderi jūnijā lems, vai sankcijas pagarināt vai atcelt.

2015. gada februārī Minskā panāktā vienošanās paredz panākt pamieru un dažādus politiskus, ekonomiskus un sociālus pasākumus konflikta izbeigšanai Ukrainas austrumos.

Lai gan bruņotā vardarbība ir ievērojami mazinājusies, pēdējos mēnešos bijis maz progresa citos šīs vienošanās aspektos.

Ukrainas konfliktā kopš 2014. gada aprīļa dzīvību zaudējuši aptuveni 9300 cilvēku un vairāk nekā 21 000 ir ievainoti.

Arī Vācijas, Krievijas, Ukrainas un Francijas sarunas par ilgstošu pamieru Ukrainā beidzās bez rezultātiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!