Foto: LETA

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ( V) rosinās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apspriest dalību 9.maija svinībās Maskavā par godu Otrā pasaules kara beigu gadadienai; Valsts prezidents Andris Bērziņš par savu lēmumu varētu informēt pēc vairākām nedēļām.

Rinkēvičs otrdien pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem norādīja, ka lēmums par to, vai Bērziņš apmeklēs 9.maija pasākumus Maskavā tiks pieņemts savlaicīgi "saprātīgos diplomātiskos termiņos, kas nav katra otrā diena, bet gan vairākas nedēļas", ņemot vērā Latvijas prezidentūru ES Padomē.

"Es domāju, ka šobrīd mēs šo jautājumu varētu slēgt uz kādu laiku," viņš teica.

Taujāts, kādu lēmumu prezidents varētu pieņemt, ārlietu ministrs uzsvēra, ka pārrunātos argumentus uzaicinājuma pieņemšanai vai atteikumam vēlas atstāt "Bērziņa kabinetā". Reizē viņš akcentēja, ka abi ar prezidentu bija vienisprātis, ka jāņem vērā Latvijas prezidentūra un situācijas attīstība saistībā ar notikumiem Ukrainā.

To, ka dažu valstu vadītāji ir pieņēmuši lēmumu saistībā ar 9.maija svinībām Maskavā, Rinkēvičs uzskata par "diezgan bēdīgu, jo šādiem jautājumiem ir simboliska nozīme gan neseno, gan vēsturisko notikumu kontekstā".

"Šeit tomēr ES būtu bijis jābūt daudz vienotākai nostājai. Tā nav tieši Latvijas kā prezidējošās valsts atbildība veidot šo vienoto viedokli, mēs šajā ziņā esam nedaudz kā numur divi, bet jebkurā gadījumā par šo situāciju ar 9.maiju būs iemesls parunāties ar ES valstu vadītājiem gan viņu vizītes laikā, gan arī, turpinot konsultācijas ar citām ES dalībvalstīm," pauda ārlietu ministrs.

Uz jautājumu, vai ES varētu panākt vienotu nostāju saistībā ar 9.maija pasākumiem Maskavā, Rinkēvičs atbildēja, ka par to noteikti būtu jārunā, tomēr šonedēļ lēmums netiks paziņots. "Nekādi lēmumi šajā nedēļā nebūs, tas nav pats centrālākais jautājums šobrīd tajā milzīgajā problēmu gūzmā, kas mums visiem ir jārisina, sākot ar situāciju Ukrainā, Grieķiju un visām pārējām lietām. 19.janvārī [Ārlietu padomē] es arī teikšu kolēģiem, ka būtu bijis un ir prātīgi būt koordinētākiem šajos jautājumos un to apspriest," viņš sacīja.

Jau ziņots, ka šogad Krievija ielūgumus uz svinībām izsūtīja laikā, kad tās starptautiskais tēls un attiecības ar citām valstīm ir iedragājusi Krimas aneksija un atbalsts prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumos.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite jau paziņojusi, ka uz Maskavā plānotajām svinībām nedosies. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, visdrīzāk, neapmeklēs 9.maija pasākumus Maskavā par godu 70.gadadienai kopš Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju 1945.gadā.

1.janvārī sākās Latvijas prezidentūra ES Padomē, kuras laikā norisināsies aptuveni 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu. Prezidentūra ilgs pusgadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!