Atbildot uz vairāku simtu pedagogu prasību būtiski paaugstināt algas, izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) atklātā vēstulē skaidro ministrijas veikumu izglītības politikā, taču prasīto algu pielikumu nesola.
Jau 2007.gada valsts budžetā mērķdotācijām pašvaldībām visu pedagogu atalgojumam un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām ir piešķirts vairāk nekā 50 miljonu latu papildus finansējums, salīdzinot ar pagājušo gadu.
Saskaņā ar premjera rezolūciju IZM un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) kopīgi izstrādājusi un iesniegusi valdībā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas 2007.–2014.gadam projektu, kā mērķis ir "īstenot nepārtrauktu pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu un pedagogu ieguldītājam darbam atbilstošu atalgojumu".
Jau no šā gada 1.septembra papildus valdības apstiprinātājam grafikam par darba algu konsekventu ikgadēju palielinājumu programmas projektā paredzēts, un IZM uzturēs prasību atbalstīt finansējuma piešķiršanu līdz šim neapmaksātām pozīcijām – papildus divām konsultāciju stundām un vidēji vienai stundai par rakstu darbu labošanu nedēļā katrai pedagogu likmei darbā ar izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Ar šā gada 1.septembri IZM nodrošinās papildus piemaksu tiem pedagogiem, kas strādā klasēs, kurās ir integrēti bērni ar speciālām vajadzībām.
IZM skaidro, ka sadarbībā ar sociālajiem partneriem "panākta vienota izpratne par pakāpenisku pedagogu darba slodzē iekļauto pienākumu precizēšanu un tiem atbilstošas papildus samaksas iekļaušanu darba algas likmē", piemaksu sistēmas palielināšanu un sakārtošana atbilstoši Darba likumam līdz 2010.gadam. Savukārt līdz 2007.gada 1.decembrim IZM veiks pētījumu par pedagogu slodzi, kas ļaus precīzi noteikt pedagogu darba likmi. Turpmāk atalgojuma pieauguma temps tiek paredzēts 18,61% gadā, kas būtiski pārsniegs inflācijas rādītājus.
Pedagogiem, kas 2007.-2013.gada plānošanas periodā iesaistīsies ES struktūrfondu aktivitātēs būs iespējas saņemt papildus samaksu par mācību programmu, metodisko līdzekļu izstrādi un citiem pasākumiem.
Rivža arī norāda, ka ir vērsusies Pašvaldību savienībā ar lūgumu rosināt pašvaldības būt pretimnākošām to teritorijās strādājošo pedagogu sociālo jautājumu risināšanā.
Jau vēstīts, ka vairākām valsts institūcijām adresētā atklātā vēstulē pedagogi pieprasa paaugstināt pedagoģiskās darba algas likmi no 178,22 latiem līdz 468,8 latiem pēc nodokļu nomaksas, bet pedagoģijas budžetu grupas studentiem noteikt par obligātu pēc augstskolas absolvēšanas piecus gadus strādāt skolā, kā arī izstrādāt sociālā atbalsta politiku pasniedzējiem.
Skolotāji skaidro, ka mācību iestādes nespēj uzlabot izglītības kvalitāti un efektivitāti un realizēt Izglītības likumā noteiktos pienākumus. Turklāt skolām tiek izstrādāti papildu uzdevumi - pakāpeniska pāreja uz obligāto vidējo izglītību, preventīvais darbs ar sekmēs vājiem skolēniem, pedagogu profesionālās kvalifikācijas un kompetences paaugstināšana.
Skolu administrāciju aptauja, kuras rezultāti pievienoti vēstulei, liecina, ka 37,89% no aptaujāto 37 Rīgas skolu pedagogiem strādā 1,5-2 slodzes. 3,44% no šo skolu pasniedzējiem ir studenti, 6,32% - pirmspensijas vecumā, 9,51% - pensijas vecumā, bet 2,35% - nav pedagoģiskās izglītības.