Kā vēsta raidījums, šie un virkne citu faktu, kas liecina par "Rīgas namu pārvaldnieka" saimniekošanas manierēm, nākuši klajā pēc tam, kad kāda nama iedzīvotāji iebilduši pret, viņuprāt, negaidītiem un nepamatotiem remontdarbiem.
Aizdomīgā situācija atklājas kādā namā Tilta ielā Rīgā, kur lietus laikā ūdens no kanalizācijas caurulēm pagrabā plīkšķēdams tek uz mājas konstrukcijām. Šīs mājas iedzīvotāji jau pirms pieciem gadiem bija lūguši tās labot.
Tomēr, kā vēsta raidījums, šajā mājā aizvadītā gada nogalē ieradusies strādnieku brigāde, lai veiktu citus remontdarbus – nomainītu sadzīves notekūdeņu caurules, par kurām mājas iedzīvotājiem nekādu sūdzību nebija. Lielā ātrumā paveikta daļa darbu. Daļa arī pieņemti no RNP puses. Remontdarbu tāme mājas iedzīvotājiem sagatavota par vairāk nekā 17 tūkstošiem eiro. Savukārt situācija pagrabā palikusi tā pati vecā.
Lai veiktu cauruļvadu nomaiņu šajā un vēl vairākos simtos māju, RNP pirms pusotra gada izsludināja iepirkumu. Tajā tiesības veikt remontdarbus par divarpus miljoniem eiro ieguva apvienība ar firmām "Infrakom" un "Akva būve". Līguma slēgšanai izveidoja pilnsabiedrību "Infra AB". Taču jau trīs mēnešus pēc līguma noslēgšanas "Akva Būve" no pilnsabiedrības izstājās. Tobrīd pasūtījumu nebija un "Akva būve" nevēlējās turēt strādniekus bez darba. "Kad saprata, kā veidojas tie darbi un kas tie ir par darbiem, cilvēki neredzēja jēgu tos turpināt," raidījumam paskaidro pilnsabiedrībā palikušās kompānijas "Infrakom" valdes priekšsēdētājs Aivars Zalužinskis, piebilstot, ka darbu apjoms tobrīd vispār nekāds nav bijis.
Taču tieši "Akva būve" bija šīs savienības lielākais biedrs. 2015. gadā firmā "Akva būve" bija 55 būvniecībā nodarbināto, bet "Infrakom" tikai 10, liecina Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) dati. Firmu "Akva būve" pilnsabiedrībā nomainīja SIA "Adapteris", kas iepriekš bijis partneris gan "Infrakom" (saskaņā ar BIS datiem), gan RNP. Tomēr SIA "Adapteris" apjomi ne tuvu tobrīd nelīdzinās aizgājušā biedra datiem. 2015.gadā "Adapterī" bija 15 būvniecībā nodarbināto (avots BIS).
Tūlīt pēc tam arī sākusies cauruļu mainīšana. Straujā tempā aptuveni gada laikā jau izpildīta gandrīz visa pielīgtā summa – tie ir 2,3 miljoni no 2,5. Remonti veikti 474 objektos. Un tagad izsludināts jau nākamais konkurss.
Ar RNP dalībnieku nomaiņa pilnsabiedrībā nav saskaņota. Un tāda neesot bijusi arī līguma prasība. Apsaimniekotājs to esot pamanījis tikai pērn, slēdzot jau nākamo līgumu ar "Infra AB" – šoreiz, par avārijas darbu veikšanu pusmiljona vērtībā. RNP
Juridiskās pārvaldes direktore Ilze Orlova-Jansone raidījumam "de facto" saka: "Mums pašiem ir bijis arī līgums ar SIA "Adapteris" pirms tam, un arī paskatoties "Adaptera" pieredzi un finanšu apgrozījumu, mums neradās arī šaubas, ka viņi nevarētu izpildīt šo līgumu."
Taču, iespējams, ka, nomainot pilnsabiedrības lielāko biedru, tomēr pieļauts pārkāpums – nav zināms, vai šāda apvienība formāli būtu spējusi izpildīt konkursa prasības. Iepirkumu uzraudzības birojā norāda, ka iemesls pārbaudei būtu bijis, taču ir pagājis vairāk nekā pusgads, kas ir noilguma termiņš administratīvās lietas sākšanai.
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece Evija Mugina "de facto" saka: "Izšķiroši būtu tas, kāda ir kompetence un darbu sadalījums starp sākotnēji piedāvājumu iesniegušajām firmām, kas ir divas, un attiecīgi vēlāk notikušās izmaiņas jau maina šo pretendentu pēc būtības. (..) Jebkuras izmaiņas starp šīm pusēm jebkurā gadījumā ir izmaiņas līguma slēdzēja pusē, kuras likums nepieļauj!"
Darbu veicējs – pilnsabiedrība "Infra AB" nav reģistrēts būvkomersantu reģistrā. RNP un arī uzņēmuma pārstāvis saka – viņiem nav jāreģistrējas, jo katra no sabiedrības biedriem jau ir reģistrēta. Taču Ekonomikas ministrija ir pretējās domās, un uzskata – līguma slēdzējam jābūt reģistrētam kā būvkomersantam. To apliecina arī dati BIS, kur reģistrēts daudz pilnsabiedrību, kuru biedri arī paši reģistrēti kā būvkomersanti.
Tilta ielā mājas iedzīvotāju aktivitāte atklāj aizvien jaunus faktus, kas liek šaubīties par RNP veiktās apsaimniekošanas kvalitāti.
Piemēram, no Ekonomikas ministrijas saņemts atzinums, ka defekta aktu, uz kuru pamata darbi ieplānoti, sastādījušas personas, kam nebija atbilstoša sertifikāta.
Savukārt čuguna cauruļu mainīšana notikusi pat ļoti savlaicīgi – jau 20 gadus pirms to ekspluatācijas laika beigām. "Ekspluatācijas laiks čuguna kanalizācijas caurulēm ir 60 gadu, un attiecīgi drīz tas beigsies. Lai nomainītu tās līdz ekspluatācijas laika beigām, mēs visām mājām piedāvājam komunikāciju nomaiņu, jo tieši komunikācijas ir pamatpakalpojums, kas jau noteikts pārvaldīšanas likumā," saka RNP Inženierkomunikācijas nodaļas vadītājs Edgars Akmens. Pārvaicājot, vai tiešām čuguna caurules, kuru mūžs ir ap 60 gadu, nolemts mainīt jau pēc 40, Akmens precizē, ka kopš mājas uzbūvēšanas pagājis jau 41 gads un piebilst: "Apakšējā sadale bija ļoti sliktā stāvoklī, pēc inženiera vārdiem, un viņš bija plānojis to nomainīt."
Mājas iedzīvotāji arī bijuši izbrīnīti, ka atvērumi ap cauruļvadiem aizbāzti ar plastikāta maisiņiem un aizdarināti ar parastām, ne ugunsdrošām putām. Izsauktais būvinspektors konstatējis, ka nomainītajiem cauruļvadiem nav veikti ugunsaizsardzības pasākumi, tai skaitā – starp stāviem. Ugunsdroša izolācija tiek prasīta, lai nelaimes gadījumā uguns neizplatītos pa visiem stāviem. Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka saka: "Būvinspektors bija konstatējis situāciju konkrētajā brīdī. Bet, tā kā nebija uz vietas neviena, tad nevarēja uzdot jautājumu, kādus darbus vēl ir paredzēts veikt. Un uz to brīdi tika apturēti būvdarbi un pieprasīta papildus informācija. Lai mēs redzētu – vai ir paredzēts turpināt, vai ir pabeigti un kādas tehnoloģijas tiks izmantotas, lai ugunsdrošības noteikumi tiktu ievēroti."
Vēl neilgi pirms tam namu pārvaldes darbinieks gan aicinājis iedzīvotājus darbus pieņemt, norāda mājas Tilta ielā vecākā Kristīne Rudzīte.
Arī kad mājas iedzīvotājiem izdevās iepazīties ar tāmi, arī tā šķitusi pārlieku dārga. Piemēram, materiāli bijuši dārgāki nekā mazumtirdzniecībā. Remonta tāmē redzams, ka caurules PP 110 cena par vienu metru norādīta 5 eiro (bez PVN), savukārt mazumtirdzniecībā, piemēram, veikalā "K-Senukai", tādu pašu, divmetrīgu cauruli var nopirkt par 7.49 (ar PVN), kas, salīdzinot būtu uz pusi lētāk – nepilni trīs eiro par metru bez PVN.
RNP pārstāvji skaidro, ka vadās pēc vidējām tirgus cenām, kā arī – ja pretendents konkrētajā pozīcijā piedāvā augstāku, bet kopumā – zemāko cenu, tad RNP izvēlas atbilstoši likumam pēc zemākās cenas principa.
Mājas iedzīvotāji lūguši viedokli arī Ekonomikas ministrijai. Tā ne tikai norādījusi uz normām, ko RNP nav ievērojis, bet arī aicina mainīt namu apsaimniekotāju, ja esošais neapmierina. "Ja pasūtītājs neprasa šo kvalitāti, un neatbild pret iedzīvotājiem ar prasību pret kvalitatīvi padarītiem darbiem, un iedzīvotāji, savukārt, neatsakās no šāda veida namu apsaimniekotāja, tad šāda prakse lēnām veidojas un var arī atkārtoties. Ja šādā gadījumā dzīvokļa īpašnieki atsakās no apsaimniekotāja, tad varbūt nākotnē nepraktizēs šādus gadījumus," saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.
Jāpiebilst, ka Rīgas Namu pārvaldnieks uzskata, ka iedzīvotājiem par gaidāmo remontu ir paziņojis pienācīgā kārtībā, jo tas bijis ielikts ikgadējā paziņojumā par plānotajiem remontiem. Un šajā gadījumā, iedzīvotāju klusēšana uzskatīta par piekrišanu.
