Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V) lūgušas grozīt likumu un noteikt, ka uz laiku apturamas to pašvaldības deputātu pilnvaras, pret kuriem sākta kriminālvajāšana.
VARAM un Čigāne prasa mainīt Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumu.
VARAM priekšlikumi likuma izmaiņām par pašvaldības deputāta mandāta apturēšanu uz laiku paredz, ka deputāta pilnvaras, pieņemot attiecīgu domes lēmumu, var apturēt, ja deputāts veselības stāvokļa dēļ trīs mēnešus pēc kārtas nav piedalījies domes sēdēs, kā arī – ja pret deputātu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā uzsākts kriminālprocess.
VARAM arī rosinājusi likumā noteikt, ka uz laiku apturamas domes priekšsēdētāja pilnvaras, ja viņš nepilda likumos noteiktos pienākumus un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. Tā ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) rīkojās pērn, paziņojot par Ventspils mēra Aivara Lemberga atstādināšanu no amata.
Tāpat VARAM likumprojektā piedāvā saglabāt jau pašlaik likumā paredzēto kārtību, ka deputāta pilnvaras apturamas, ja viņš Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā piemērota procesuālā piespiedu līdzekļa dēļ trīs mēnešus pēc kārtas nav piedalījies domes sēdēs, kā arī – ja to pieprasa tā kandidātu saraksta iesniedzējs, no kura attiecīgais deputāts ievēlēts domē.
Pašlaik Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums neparedz deputātu pilnvaru apturēšanu uz laiku, ja pret deputātu sākta kriminālvajāšana.
Sprūdžs pauž atzinību par to, ka šo problēmu vēlas risināt ne tikai VARAM, bet arī atbildīgās Saeimas komisijas deputāti. Ministra preses sekretāre Maija Pētermane portālam "Delfi" teica, ka Sprūdžs uzskata: "nav normāli, ja par nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu lemj deputāts, pret kuru ierosināts kriminālprocess, var netraucēti turpināt darboties pašvaldībā."
"Tas demoralizē ne tikai konkrētu domi, bet visu pašvaldību sistēmu kopumā," uzskata Sprūdžs, uzsverot, ka šis ir viens no soļiem ceļā uz godīgāku un atbildīgāku pārvaldību Latvijas pašvaldībās, kā arī lai uzlabotu sabiedrības uzticību pārvaldes struktūrām.
Savukārt Čigānes iesniegtais priekšlikums, ko jau nākamnedēļ plānots vērtēt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba grupā un drīz pēc tam – otrajā lasījumā arī komisijas sēdē, paredz – ja pret pašvaldības deputātu uzsākta kriminālvajāšana, attiecīgais deputāts zaudē tiesības piedalīties pašvaldības un tās komisiju un komiteju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās pašvaldība viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums.
Čigāne sarunā ar portālu "Delfi" skaidroja, ka arī Saeimas Kārtības rullī identiska kārtība paredzēta pret parlamenta deputātiem, kurus gan sargā deputāta imunitāte, turklāt par kāda deputāta nodošanu kriminālvajāšanai jānobalso Saeimas deputātu vairākumam. Taču Latvijā ir vairāki gadījumi, kad sākts kriminālprocess pret pašvaldību deputātiem, piemēram, Jūrmalas domes deputātu Raimondu Munkevicu ("Jūrmala - mūsu mājas") un Ventspils mēru Aivaru Lembergu, bet tas nav liedzis viņiem turpināt darboties pašvaldībā, balsot un pieņemt lēmumus.
"Es domāju, ka šis priekšlikums ir absolūti loģisks, jo neapšaubāmi pašvaldības deputāts ir tautas deleģēts pārstāvis, un, ja par deputāta rīcību ir radušās nopietnas šaubas un viņš ir nevis kriminālprocesa statusā kā aizdomās turētais, bet savākta pietiekami liela pierādījumu bāze un uzsākta viņa kriminālvajāšana, tad ir pilnīgi skaidrs, ka šis deputāts ir jāatstādina no darba pašvaldībā," skaidroja Čigāne. Viņa piebilda, ka lielākoties kriminālvajāšana pret pašvaldību deputātiem saistītas tieši ar viņu darbību deputāta statusā.
"Pat tad, ja tas ir kāds cits kriminālnoziegums, tad ir liels jautājums, kā konkrētas pašvaldības iedzīvotāju intereses var pārstāvēt cilvēks, par kura rīcību ir šādas ļoti nopietnas šaubas," piebilda deputāte.
Čigāne minēja piemēru par Jūrmalas domnieku Munkevicu, kurš "sēž un balso par vai pret esošajiem mēriem Jūrmalas domē, lai gan šis cilvēks ir kriminālvajāšanā un notiek tiesas process par rīcībām, ko viņš ir veicis domes deputāta amatā".
Munkevicu un kādreizējo "Jūrmalas ātrās palīdzības" valdes locekli Normundu Pīrantu aizturēja 2010.gada 18.maija vakarā kriminālprocesā par 5000 latu kukuļa došanu, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram labvēlīgu rezultātu 20.maijā gaidāmajā neuzticības balsojumā. Kukulis esot piedāvāts partijas "Jaunais laiks" deputātei Ivetai Blauai. Divas dienas vēlāk, 20.maijā, abi aizturētie tika apcietināti, bet Munkevics - arī gāzts no mēra amata. Vēlāk Munkevicu pret 50 000 latu drošības naudu atbrīvoja no apcietinājuma. Abi inkriminētos noziegumus neatzīst.
Čigāne arī atzīmēja – saglabājas legālā prezumpcija, ka cilvēks nav atzīstams par vainīgu, kamēr nav notiesāts, tāpēc viņa piedāvājusi likumā paredzēt nevis anulēt deputāta mandātu, bet gan to apturēt uz laiku – līdz pilnai apstākļu noskaidrošanai konkrētas krimināllietas ietvaros.
Čigānes rosinātās izmaiņas paredz, ka atstādināšanas laikā deputāts zaudē tiesības uz mēnešalgu. Savukārt gadījumā, ja krimināllieta izbeigta, nekonstatējot deputāta vainu, vai arī deputāts tiek attaisnots, viņš saņem visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu.
