Lai mazinātu emocionālās vai fiziskās vardarbības pret bērnu atkārtošanās risku, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sagatavojusi grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.
Komisijas piedāvātie grozījumi paredz, ka persona, kura ir administratīvi sodīta ar naudas sodu par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu, trīs gadus no dienas, kad stājies spēkā lēmums vai spriedums, nedrīkstēs strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās iestādēs, kurās uzturas bērni.
Tāpat sodītā persona trīs gadus nedrīkstēs strādāt pasākumos, kuros piedalās bērni.
Bērnu tiesību aizsardzības likumā plānots noteikt, ka gadījumos, kad kā administratīvais sods par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu būs piemērots brīdinājums, iestādes vadītājam, darba devējam vai pasākuma organizatoram būs pienākums izvērtēt, vai persona neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību.
Likumprojekta mērķis ir mazināt emocionālās vai fiziskās vardarbības pret bērnu atkārtošanās risku.
Līdz ar likuma grozījumiem paredzēts veikt izmaiņas arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, būtiski palielinot spēkā esošās sankcijas par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu.
Cilvēktiesību komisijas deputāti trešdien vienojās likumprojektu iesniegt izskatīšanai Saeimā, lūdzot to atbalstīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.
Šobrīd persona, kura ir administratīvi sodīta par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu, var turpināt strādāt iestādēs, kurās uzturas bērni, ja darba devējs uzskata, ka šī persona neapdraud bērnu, skaidrots likumprojekta anotācijā.