Tas paredzēts Zemkopības ministrijas sagatavotajā noteikumu projektā "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi", kurā iekļauti arī citi būtiski grozījumi līdzšinējā makšķerēšanas kārtībā.
Jaunajos noteikumos paredzēts aizliegums slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus un lomu, cemmerēt zivis jeb aizķert ar āķi jebkurā zivs ķermeņa daļā, izņemot muti, atstāt zivis uz ledus pēc makšķerēšanas pabeigšanas, sadalīt vai citādā veidā mainīt zivs veselumu, izņemot to zivju ķidāšanu, kurām nav noteikts svara ierobežojums lomā.
Jaunajos noteikumos paredzēts samazināt loma lielumu līdakām, zandartiem, zušiem un strauta forelēm. Ja līdz šim lomā drīkstēja paturēt piecas līdakas, zandartus un zušus, tad pēc noteikumu pieņemšanas lomā drīkstēs paturēt tikai pa trīs šo sugu zivīm.
Ja līdz šim lomā drīkstēja paturēt trīs strauta foreles, tad turpmāk drīkstēs lomā paturēt tikai vienu strauta foreli.
Ar jaunajiem noteikumiem plānots atcelt skaita ierobežojumu varavīksnes forelēm, kas nav vietējās faunas pārstāvis un dabiskajos apstākļos nevairojas.
Plānots mainīt arī vairāku lomā paturamo zivju pieļaujamos garumus. Ja līdz šim samu lomā drīkstēja paturēt, ja tā garums sasniedza 50 centimetrus (cm), tad turpmāk tā garumam būs jābūt 70 cm, zutim pieļaujamais garums mainīts no 40 cm uz 50 cm, vēdzelei - no 30 cm uz 40 cm.
Ja līdz šim lomā drīkstēja paturēt strauta foreli, kuras garums no 30 cm līdz 40 cm, tad pēc šo noteikumu pieņemšanas lomā drīkstēs paturēt foreles, kas sasniegušas 35 cm.
Mainīti arī alatu un strauta foreļu makšķerēšanas liegumu laiki. Ja līdz šim alatas bija aizliegts paturēt lomā no 16.marta līdz 15.maijam, tad turpmāk to būs aizliegts darīt no 1.februāra līdz 30.aprīlim. Savukārt foreļu liegums, kas kādreiz bija no 1.oktobra līdz 30.novembrim, tagad pagarināts no 1.septembra līdz 30.novembrim.
Ar jaunajiem makšķerēšanas noteikumiem paredzēts aizliegt makšķerēšanā izmantot ēsmas zivtiņas līdaku lieguma laikā no 1.marta līdz 30.aprīlim.
Turklāt plānots noteikt maksimālā loma lielumu diennaktī, nevis kā tas bija līdz šim - vienā makšķerēšanas reizē.
Jaunie noteikumi arī paredz, ka pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem būs tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, ja atbilstoši vietējiem apstākļiem ir nepieciešami papildu nosacījumi zivju un vēžu ieguvei.
Pašvaldības varēs noteikt stingrākus aizliegumus, piemēram, aizliedzot makšķerēt diennakts tumšajā laikā, noteikt aizliegumu zemūdens medībām peldvietu un atpūtas vietu tuvumā, noteikt aizliegumus, kas nepieciešami zivju vai vēžu resursu saaudzēšanai u.c.
Ar jaunajiem noteikumiem paredzēts atļaut zemūdens medības tikai divās publiskajās upēs - Daugavā un Buļupē, kā arī 57 publiskajos ezeros.
Zemūdens medības būs atļautas Aijažu un Apguldes ezerā, Baltezerā, Baļotes, Briģenes, Brocēnu, Cieceres, Cirma, Černostes, Demenes ezerā, Dūņezerā, Dziļezerā,
Dziļūta ezerā, Dzirnezerā, Feimaņu, Jersikas, Juglas, Juvera, Jūdažu, Kairīšu, Laudera, Lielajā Gusena, Lielajā Kalupes, Lielajā Nabas, Lielajā Subates, Liezēra, Lizdoles, Līlastes, Ludza, Mazajā Kalupes, Mazajā Ludzas, Mazajā Nabas, Mazajā Virānes, Meirānu, Nauļānu, Odzes, Osvas, Pabažu, Pālansu, Pērkonu, Plaužu, Plisūna, Rāceņu, Remtes, Riebiņu, Sasmakas, Sēmes, Skolas ezerā, Sudalezerā, Svētaunes, Taurenes, Ušura, Vārzgūnes, Viesītes, Vilgāles, Zvārtavas un Zvirgzdenes ezerā.
Savukārt šaurspīļu vēžu ieguve būs atļauta Āraišu ezerā, Lielupē, Mazajā Baltezerā. Dzeloņvaigu vēžus varēs ķert Daugavā līdz Rīgas hidroelektrostacijai, Hapaka grāvī, Lielupē, Ķīšezerā, Sausajā Daugavā, Vecdaugavā un Ventā.
Savukārt signālvēžus drīkstēs ķert Primmas ezerā.
Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, kas pieejams MK mājaslapā. Noteikumu projekts vēl tiks skatīts valdībā.