Reformu partija (RP) lielo nepilsoņu skaitu vēlas mazināt ar latviešu valodas mācībām, bet neatkarīgie deputāti norāda uz nepieciešamību problēmas risinājumu rast "ilgstošā darbā".
Kā ziņots, brīva pilsonības piešķiršana visiem nepilsoņiem ar likuma grozījumiem nav atbalstāma, bet nepilsoņu jautājums ir aktuāls un šī problēma būs jārisina, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (RP) skaidroja, ka gan par referenduma rosināšanu, gan par nepilsoņu lielo skaitu RP Saeimas frakcija lems trešdien, taču viņa atsaucās uz frakcijas priekšsēdētāja vietnieka Vjačeslava Dombrovska (RP) teikto, ka nepieciešams nepilsoņiem dot iespēju bezmaksas apgūt latviešu valodu.
Dombrovskis iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka valstij arī jāpievērš uzmanība jautājumam, kāpēc šie cilvēki nevēlas būt pilsoņi.
Šajā sakarā izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis esot rosinājis, lai sabiedrības saliedētības programmai nepieciešamie līdzekļi tiek piešķirti gan 2012.gada valsts budžeta grozījumos, gan 2013.gada budžetā. Latviešu valodas apgūšanas jautājumi ir jārisina, lai nepilsoņiem nebūtu bailes pirms naturalizācijas eksāmena, skaidroja Lībiņa-Egnere. Viņa norādīja, ka naturalizāciju nevar "reklamēt kā preci", taču to ir nepieciešams popularizēt.
Iespējamais "nepilsoņu referendums" ir izdevīgs visu pušu radikāļiem, uzskata deputāte. Tomēr viņa arī referenduma iniciēšanu uzskata par iespēju, lai pievērstu uzmanību naturalizācijai. Lībiņa-Egnere gan uzsver, ka nekāda vienošanās ar tautas nobalsošanas iniciatoriem nav jāslēdz.
Savukārt neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins skaidro, ka problēmu var risināt, ja tajā ir ieinteresētas abas puses un ka nav iespējams iedot "recepti trijos teikumos", jo situācijas mainīšana "ir ilgstošs darbs". Esot jārada tādi nosacījumi, lai nepilsoņi būtu gatavi doties naturalizēties.
Olšteinu uztrauc gaidāmais referendums, jo, lai gan aprēķini var atšķirties, tautas nobalsošana nepilsoņu jautājuma risināšanu var "atsviest desmit gadus atpakaļ". Šo lietu ar politiku saistītiem cilvēkiem nevajag dramatizēt un padarīt par svarīgāko dienas kārtības jautājums, jo jau iepriekšējais referendums parādīja, kā tika sakarsētas emocijas.
Kā ziņots, šodien "nepilsoņu referenduma" organizatori Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniedza 12 779 parakstus ar mērķi rīkot referendumu par automātisko pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.
CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars skaidroja, ka parakstu pārbaude varētu prasīt divas nedēļas. Savukārt, lai pārliecinātos, ka iesniegtais likumprojekts atbilst Satversmē un likumos noteiktajām prasībām, Cimdars pieļauj šonedēļ lūgt rakstiskus atzinumus no juristiem.
Ja parakstu pārbaude apliecinās, ka likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" ir parakstījuši ne mazāk kā 10 000 vēlētāju, notiks CVK sēde, kurā tiks izlemts, vai likumprojekts ir uzskatāms par pilnībā izstrādātu un vai ir izsludināms nākamais likuma ierosināšanas posms - 30 dienu parakstu vākšana. Atbilstoši likumam CVK lēmumu pieņem, atklāti balsojot, un lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz pieci no deviņiem CVK locekļiem.
Lai vēlētāju rosinātais likumprojekts tiktu iesniegts izskatīšanai Saeimā, abās parakstu vākšanas kārtās kopā tas jāatbalsta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb 154 379 vēlētājiem. Ja Saeima vēlētāju rosināto likumprojektu noraida vai groza, ir jārīko tautas nobalsošana. Savukārt tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts ir pieņemts, ja tautas nobalsošanā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balso par likumprojekta pieņemšanu.