Ārpus NATO un Eiropas Savienības (ES) esošo ārvalstu izlūkdienestu aktivitāte patlaban nav īpaši palielinājusies, tā ir aptuveni tādā pašā līmenī kā pirms katrām parlamenta vēlēšanām, liecina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) novērojumi.
SAB preses pārstāve Iveta Maura norādīja, ka no ārvalstu izlūkdienestu puses uzmanība pašlaik tiek pievērsta iekšpolitiskajiem procesiem Latvijā, arī jautājumiem par vēlēšanu norisi un iespējamajiem to rezultātiem.
Jau ziņots, ka SAB savā pagājušā gada darbības pārskatā norādīja, ka aktīvu darbu pret Latviju no savas teritorijas īsteno Krievijas specdienesti, visbiežāk Federālais drošības dienests un Ārējās izlūkošanas dienests.
Ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās Latvijā variē no 15% līdz 35% no kopējā diplomātu skaita.
SAB savā pārskatā norādījis, ka šogad paredzama augsta Krievijas izlūkdienestu aktivitāte, vācot informāciju, kas saistīta ar NATO militārā kontingenta klātbūtni Latvijā, to darbībām un plānotajām starptautiskajām militārajām mācībām. 2015.gadā gaidāmā Latvijas prezidentūra ES Padomē raisīšot palielinātu Krievijas specdienestu interesi.
Interese izpaudīsies ne tikai kā centieni iegūt publiski nepieejamu informāciju, bet arī kā aktīvo pasākumu kopumus ar mērķi diskreditēt Latviju starptautiski un vājināt tās pozīciju ES. Iespējams diskreditējošu pasākumu kopums, kas skartu cilvēktiesību jautājumus un Latvijas kā politiski un ekonomiski vājas valsts tematiku.
Provokācijas var būt vērstas pret valsts amatpersonām un politiķiem, kā arī valsts institūcijām un Latvijas valsts drošības iestādēm, iepriekš brīdināja SAB.
