Uz memoranda parakstīšanu ieradās tikai LĢĀA valdes loceklis Andris Baumanis, kurš asociāciju šajā reizē nepārstāvēja. Viņš pēc memoranda parakstīšanas žurnālistiem sacīja, ka sēdē ieradies, jo "jautājumi jārisina, sēžoties pie galda".

Kopumā tikšanās pirms memoranda parakstīšanas ilga vairāk nekā divas stundas.

Sadarbības memorandā iekļautās apņemšanās paredz veikt pasākumu kopumu primārajā veselības aprūpē pastāvošo cilvēkresursu nodrošinājuma problēmu novēršanai, piemēram, veicināt ārstu pieejamību reģionos, paredzot "lauku koeficienta" piemērošanu darba samaksas piemērošanā ārstiem ārpus pilsētām un attālākās apdzīvotās vietās, kā arī pilnveidojot apmācīt tiesīgo ārstu darba organizāciju, tādējādi veicinot rezidentu apmācību reģionos.

Tāpat vienošanās paredz veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) apņemšanos nodrošināt lielāku finansējumu primārajai veselības aprūpei un jau ar šā gada 1. jūliju novirzīt papildu finansējumu pilna kapitācijas maksājuma veikšanai ģimenes ārstu praksēm.

Kā stāstīja Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, šādi papildus katrai ģimenes ārstu praksei tiktu piešķirti vidēji 250-280 eiro. Savukārt kā norādīja asociācijas valdes loceklis Valērijs Valdmanis, nepieciešamais finansējums kapitācijas naudas pilnai izmaksai ģimenes ārsta praksē jau valsts budžetā ir paredzēts un tas veidosies no ietaupījuma, kas veidojas, samazinot nelietderīgi veikto ambulatoru izmeklējumu skaitu.

Papildus kopīgi ar ģimenes ārstiem paredzēts izstrādāt tādu darba kvalitātes kritēriju programmu, kas būtu motivējoša ģimenes ārstiem un būtu kā papildu maksājums un vienlaikus veicinātu pacientu interešu realizāciju.

Tāpat paredzēts risināt jautājumu par papildu finansējuma piesaisti, lai nodrošinātu atbalstu ģimenes ārstu praksēm, kuras tiek slēgtas sakarā ar ģimenes ārsta aiziešanu pensijā vai darbības pārtraukšanu ģimenes ārsta veselības apstākļu dēļ, sedzot izmaksas, kuras ģimenes ārsta praksei veidojas sakarā ar darbinieku atlaišanas pabalstu izmaksām atbilstoši ar Darba likuma nosacījumiem.

Memorands paredz arī savstarpēji sadarboties un sniegt atbalstu e-veselības ieviešanā, nolūkā sekmēt pēc iespējas draudzīgāku risinājumu lietotājiem - ģimenes ārstiem.

Kā norādīja Belēvičs, minētās apņemšanās attiecas uz visiem ģimenes ārstiem, ne tikai laukos strādājošajiem. Tāpat viņš turpinās uz sadarbību aicināt arī LĢĀA vadītāju Sarmīti Veidi, kura šodien uz tikšanos neieradās.

Tikšanās laikā veselības ministrs ģimenes ārstus esot informējis par Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildi saistībā ar informatīvā ziņojuma sagatavošanu par ģimenes ārstu prakšu un valsts institūciju veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri nesaņēma atalgojuma palielinājumu no nozarei papildu piešķirtajiem līdzekļiem.

Balstoties uz informāciju, kas iesūtīta aptuveni no puses ģimenes ārstu, dati liecina, ka 2015. gadā ģimenes ārstu vidējais atalgojums ir bijis nedaudz lielāks kā stacionāros strādājošo ārstu vidējais atalgojums.

Belēvičs stāstīja, ka VM mērķis ir panākt, ka atalgojums ārstiem, tai skaitā ģimenes ārstiem, būtu divas reizes lielāks nekā vidējā alga valstī. Savukārt māsu atalgojumam būtu jāveido 60% no ārsta algas, bet 40% no ārsta algas būtu jāsaņem atbalsta personālam.

Belēvičs stāstīja, ka šobrīd medicīnā ir sektori, kur ārsti saņem pat mazāk par vidējo algu valstī. Ministrs arī piebilda, ka, lai kopumā risinātu problēmas veselības aprūpes sistēmā, nepieciešams būtu divas reizes vairāk finansējuma, nekā tas ir šobrīd jeb papildus vēl 700 miljonus eiro.

Noslēgumā veselības ministrs sacīja, ka ir atbildīgs ne tikai ģimenes ārstu priekšā, bet arī pacientu priekšā.