Foto: F64

Saeima ceturtdien, 22. maijā, apstiprināja Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kas aptver visu līmeņu izglītības attīstības pamatprincipus, mērķus un virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem.

Pamatnostādņu iedzīvināšanai gan būtu nepieciešams milzīgs papildu finansējums - saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aplēsēm, nepieciešami gandrīz 789 miljoni eiro no valsts budžeta, kas nozīmē, ka to īstenošanai vajadzīgā budžeta papildu finansējuma apmērs pārsniedz 400 miljonus eiro.

Turklāt daļu no pamatnostādnēs minētajiem pasākumiem, piemēram, pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, dabaszinātņu kabinetu un profesionālās izglītības mācību iestādēm nepieciešamā aprīkojuma iegādi, plānots finansēt, izmantojot ES fondus.

Pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā vien plānots investēt vairāk nekā 138 miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu. Savukārt Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļus plānots ieguldīt, piemēram, kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrādē, atbalstot gan jaunu izglītības modeļu izstrādi darbam ar pirmskolas vecuma bērniem, gan darbam ar sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas skolēniem. Tāpat ESF līdzekļus plānots izmantot arī, lai finansētu digitālo mācību līdzekļu izveidi.

Starp pasākumiem, kam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta, ir, piemēram, augstākās izglītības nozaru pārstrukturizācija, kas, saskaņā ar IZM aplēsēm, izmaksās vismaz 53,1 miljonu eiro. Savukārt lielāko daļu no vairāk nekā 15 miljonus eiro vērtajiem doktorantūras studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošanas pasākumiem plānots finansēt, izmantojot ESF līdzekļus.

Ievērojams valsts budžeta finansējums vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā 2014.-2020. gadā nepieciešams pedagogu motivācijas sistēmas ieviešanai. Vēl vairāk nekā 10 miljoni eiro būtu vajadzīgi akadēmiskā personāla motivācijas paaugstināšanai.

ESF līdzekļus plānots izmantot arī, ieviešot preventīvus pasākumus, kas paaugstinātu izglītības pieejamību un samazinātu agrīnus skolas pamešanas riskus. Septiņu gadu laikā tādiem mērķiem kā, piemēram, interešu izglītības pasākumu pieejamības paaugstināšanai, pilsonisko un komunikatīvo prasmju apguvei, kā arī dažādiem atbalsta pasākumiem vajadzīgi 73,64 miljoni eiro, no kuriem aptuveni 62 miljoni eiro ir ESF līdzekļi.

Skolēnu pilsoniskās apziņas stiprināšanā, veicinot viņu līdzdalību Latvijas Republikas proklamēšanas simtgades pasākumos, vajadzīgs nepilns pusmiljons eiro, bet bērnu un jauniešu nacionālās identitātes pasākumiem, tostarp Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2015. un 2020. gadā - teju 7 miljoni eiro.

Kopumā pamatnostādnēs ietverti 12 paredzētie rīcības virzieni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!