Grozījumi nosaka bargākus sodus par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā.
Likumprojekta autori no partijas "Vienotība" norāda, ka kopš 2014.gada vidus būtiski mainījušās darbības jomas, kurās aktīvi iesaistās organizētā noziedzība.
"Mainoties ģeopolitiskai situācijai pasaulē, organizētās noziedzības pārstāvji maksimāli pievērsušies noziegumiem, kas saistīti ar migrantu nelikumīgu pārvietošanu pāri Eiropas Savienības (ES) robežai. Saskaņā ar Valsts robežsardzes sniegto informāciju gada laikā vairākas reizes palielinājies uz robežas aizturēto nelegālo migrantu un to pārvietotāju skaits," norāda viens no iniciatīvas autoriem, "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns.
Šobrīd Krimināllikumā paredzētā kriminālatbildība par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai nav pietiekama un nenodrošina preventīvu šādu pārkāpumu novēršanu, pauž grozījumu autori.
"Arī Valsts robežsardze vērsusi uzmanību, ka noziedzīgie grupējumi, apzinoties pārkāpuma atbildības aspektus, noziegumus veic tā, lai, ņemot vērā spēkā esošo tiesisko regulējumu, aizturēšanas gadījumā personu pārvietotājiem varētu piespriest minimālus kriminālsodus," teikts anotācijā.
Krimināllikuma grozījumos par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, ja šādu pārkāpumu izdarījusi valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, vai personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai arī par vairāku personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai sodīt paredzēts ar brīvības atņemšanu no diviem gadiem līdz septiņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Ja šādu pārkāpumu izdarījusi organizēta grupa vai ja tas izraisījis smagas sekas, vai arī par liela personu skaita nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, sodīt paredzēts ar brīvības atņemšanu no diviem gadiem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Taču, ja šādas darbības izraisījušas divu vai vairāku cilvēku nāvi, sods paredz brīvības atņemšanu no trim gadiem līdz piecpadsmit gadiem un probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, paredz grozījumi.
Tāpat izstrādātie grozījumi paredz bargāk sodīt personas, kas robežpārkāpējus nodrošina ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā.
Sods par šādu pārkāpumu, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Savukārt, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā vai ja šāda iespēja nodrošināta divām vai vairākām personām, sodīt paredzēts ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
"Organizētā noziedzība rada būtisku apdraudējumu gan Latvijas, gan arī ES dalībvalstu iekšējai drošībai. Grozījumi Krimināllikumā izstrādāti ar mērķi sekmīgi apkarot organizēto noziedzību un novērst apdraudējumu sabiedrībai, par pārkāpumiem paredzot efektīvus, samērīgus un preventīvus sodus," pauž grozījumu autori.
