Pēc vairāk nekā gadu ilgušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša konflikta ar abiem saviem vietniekiem un arī premjeru un tikai nepilnu dienu pēc ģenerālprokurora vadītās komisijas ieteikuma atbrīvot Vilnīti no amata Saeima ceturtdien nobalsoja par viņa atlaišanu.
Par Vilnīša atlaišanu balsoja 82 deputāti, neviens nebija pret, bet divi atturējās.
Vairāki "Vienotības" deputāti pirms balsojuma par Vilnīša atbrīvošanu no KNAB vadītāja amata no Saeimas tribīnes pauda viedokli, ka ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītās komisijas konstatētie pārkāpumi Vilnīša darbā ir pietiekami, lai viņu atbrīvotu no ieņemamā amata.
Saeimas deputāts un bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs (V) sacīja, ka komisija Vilnīša darbā konstatējusi piecus KNAB likuma pārkāpumus, trīs Operatīvās darbības likuma pārkāpumus, divus Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, vienu Valsts iekārtas pārvaldes likuma pārkāpumu.
Tāpat Vilnītis KNAB vadībā, pēc Loskutova teiktā, neesot ievērojis valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumus. Proti, Vilnītis neesot nodrošinājis pietiekamu informācijas aizsardzību, skaidroja Loskutovs.
Savukārt Saeimas deputāts Andris Bērziņš (PLL) pirms balsojuma pauda, ka, izlasot komisijas ziņojumu, viņš neesot manījis, ka Vilnītis kādam ir nodarījis būtisku kaitējumu un tādēļ būtu atbrīvojams no amata. Deputāts teica, ka komisijas sniegtā informācija par Vilnīša pārkāpumiem "nepārliecina", tāpēc viņš balsojumā atturēšoties.
Jau ziņots, ka Vilnītis KNAB šefa krēslā nokļuva 2009. gada 12.martā – aptuveni astoņus mēnešus pēc tam, kad šo amatu bija zaudējis iepriekšējais biroja vadītājs, tagad Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (V). Viņš par KNAB vadītāju tika ievēlēts 2004.gada 27.maijā, bet 2008.gada 29.jūnijā ar Saeimas balsojumu atbrīvots no biroja priekšnieka amata. Tas bija saistīts ar birojā atklātajām naudas zādzībām, kad divi darbinieki no kratīšanā izņemtajiem līdzekļiem bija paņēmuši lielas naudas summas.
Pēc Loskutova atbrīvošanas KNAB vadītāja amatam pieteicās 17 pretendenti, tostarp biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Politiķi toreiz pauda nevēlēšanos redzēt KNAB vadītāja krēslā kādu no esošajiem biroja darbiniekiem. Toreizējā Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība lēma apstiprināšanai KNAB vadītāja amatā virzīt Vilnīti. Par viņa iecelšanu amatā balsoja 63 Saeimas deputāti, pret - 25 deputāti, neviens neatturējās. Pirms tam Vilnītis strādāja Latvijas Policijas akadēmijā par lektoru, ieņēma dažādus amatus Iekšlietu ministrijas struktūrās.
Aptuveni divus gadus pēc iecelšanas amata Vilnīša krēsls sašūpojās. Pēc ilgstošā Vilnīša konflikta ar abiem saviem vietniekiem – Jutu Strīķi un Alvi Vilku un nesaskaņām ar premjeru biroja reformas dēļ ģenerālprokurors martā rosināja veidot īpašu komisiju, kas vērtētu Vilnīša atbilstību amatam. Valdība šo ieceri atbalstīja, un aprīļa sākumā komisija sāka darbu.
Komisijas locekļu aizņemtības un citu iemeslu dēļ vērtēšana ievilkās, un tikai jūnija vidū komisija nolēma rosināt atbrīvot Vilnīti no amata. Tālāk Vilnīša atbrīvošanai no amata lēmumi bija pieņemti lielā steigā - Ministru kabinets ceturtdien agri no rīta ārkārtas sēdē atbalstīja Vilnīša atbrīvošanu no KNAB šefa amata, lūdzot Saeimu par to lemt jau ceturtdien.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) un Vilnītis ilgstoši nespēj vienoties par biroja reformu, turklāt pret Vilnīša iecerēm iebilda arī viņa vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks, kuri pauda bažas par biroja nākotni un apšaubīja šefa vēlmi patiešām apkarot korupciju.
Dombrovskis vairakkārt nepiekrita Vilnīša iecerētajai biroja reformai un to apturēja. Vilnītis premjera lēmumu apstrīdēja prokuratūrā, bet prokuratūra premjera rīcību atzina par likumīgu. Vilnītis sola šo prokuratūras lēmumu pārsūdzēt.
Pērn aprīlī Vilnītis vēlējās ieviest izmaiņas KNAB struktūrā, nolemjot veidot operatīvo darbinieku grupu, kas strādā tiešā viņa pakļautībā, nevis viņa vietnieces Strīķes pārraudzībā, kā tas bija iepriekš. Vilnītis vēlējās ar jauno struktūru paplašināt KNAB darbu reģionos, savukārt viņa vietnieki pauda bažas, ka KNAB šefs grib palielināt savu ietekmi un mazināt biroja kapacitāti. Tas kļuva par vēl vienu aspektu KNAB šefa un vietnieku konfliktā, kurā vēlāk iesaistījās arī liela daļa biroja darbinieku.
Vēlāk premjers uzdeva Vilnītim atcelt reformu, norādot, ka tā paredz nelietderīgu funkciju dublēšanu, bet Vilnītis to darīt nevēlējās. Vilnīša iecerēto reformu izvērtēja pēc Nacionālās drošības padomes iniciatīvas izveidota komisija, kura secināja: lai gan kopumā Vilnīša uzsāktās reformas, veidojot reģionālās struktūrvienības, bijušas tiesiskas un lietderīgas, tomēr ne visi lēmumi bijuši līdz galam pārdomāti, tāpēc izmaiņas birojā būtu jāturpina.
Vilku maija vidū Vilnītis atlaida no amata KNAB. Vilks no amata atbrīvots saistībā ar disciplinārlietu, kas bija ierosināta par nepabeigtu Eiropas Savienības (ES) PHARE programmas projektu. Par šo lēmumu Vilks vērsies tiesā.