Neskatoties uz dzīvnieku draugu protestiem, Saeima ceturtdien steidzami galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz atļaut Latvijā kaut dzīvniekus atbilstoši islāma un citu reliģiju tradīcijām.
Par grozījumiem likumā balsoja 45, pret 40, bet atturējās 2 deputāti.
Grozījumi likumā paredz, ka lauksaimniecības dzīvnieku atļauts nokaut, izmantojot pirmskaušanas apdullināšanu, izņemot ierobežotās platībās turētu savvaļas sugas dzīvnieku un brīvās turēšanas sistēmā turētu gaļas šķirnes liellopu.
Tāpat grozījumi paredz, ka lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu, atļauts nokaut kautuvē saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm un normatīvajiem aktiem par labturības prasībām kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai.Likumprojektu atbalstīja lielākā daļa partijas "Jaunais laiks" (JL) pārstāvji, kā arī Tautas partijas, LPP/LC, daļa Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti un partijas "Sabiedrība citai politikai" parlamentārieši.
Pret balsoja partijas "Saskaņas centrs" frakcija, lielākā daļa TB/LNNK, kā arī "Pilsoniskā savienība" frakcijas deputāti. To neatbalstīja arī pa diviem deputātiem no LPP/LC, ZZS un JL, kā arī JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Savukārt atturējās Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) un JL deputāte Ausma Ziedone – Kantāne.
Pēc dzīvnieku draugu domām, šādas izmaiņas likumā paredz dzīvnieku nežēlīgāku nokaušanu nekā pašreiz praktizētā. Dzīvnieku draugi uzsver, ka jaunie noteikumi ne tikai pieļauj lielāku nežēlību pret dzīvniekiem, bet tie arī nav sabiedrībā diskutēti un pieļauj arī citu Latvijai netradicionālu kaušanas tradīciju ieviešanu. Tāpat pārmests, ka likumu grozījumi pieņemti tikai vienas zemnieku saimniecības, kas atrodas Jēkabpils pusē, interesēs.
Savukārt grozījumu aizstāvji norāda, ka šie grozījumi stimulēs Latvijas ekonomiku, jo darbu nezaudēs ap 150 šobrīd saimniecībā strādājošo cilvēku. Turklāt šādu nogalināšanas veidu atļauj lielākā daļa Eiropas Savienības valstu. Tāpat likuma grozījumu aizstāvji retoriski vaicā, vai dzīvniekus vispār ir nogalināt ētiski, ja reiz dzīvnieku aizstāvji tieši pret jauna veida nogalināšanas metodēm.