Saeima ceturtdien lēma šo likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai.
Likums sastāv no pieciem pantiem. Tas paredz atbrīvot no kriminālatbildības personas, par kuru rīcību 2009. gada 13. septembrī un 14. septembrī ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 225. panta saistībā ar dalību masu nekārtībās un tās atzītas par aizdomās turētajām vai apsūdzētām, kā arī izbeigt ierosinātos kriminālprocesus. Likums paredz arī atbrīvot no soda un dzēst sodāmību personām, kas jau atzītas par vainīgām šajā notikumā, bet prokuratūrai paredzēts izbeigt visus ierosinātos kriminālprocesus un atsaukt apsūdzības, ja kādu no šiem procesiem vēl izskata tiesā.
Likuma piemērošanu un izpildi paredzēts nodrošināt Ģenerālprokuratūrai. Likumam būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas. Tas ir izpildāms mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
Likuma anotācijā teikts, ka tobrīd valdošā vara pati izprovocējusi tautas dusmas, kuru rezultāts bija 2009. gada 13. janvārī notikušās masu nekārtības, kas "apturēja toreizējās valdības turpmāko darbību". "Par dalību masu nekārtībās tika aizturēti vairāki desmiti cilvēku, kuri vēlāk tika notiesāti. Taču neviens nemēģināja meklēt masu nekārtību organizatorus, neanalizēja policijas rīcību, pieļaujot masu nekārtību sākšanos, kā rezultātā nav iespējams runāt par taisnīgu un sabiedriski godīgu risinājumu, atzīstot par vainīgiem tikai daļu masu nekārtību dalībniekiem, kuru rīcības pamatā bija izmisums, neziņa par nākotni un vēlēšanās mainīt pastāvošo varas nihilismu," liecina rakstītais likuma anotācijā. Tajā teikts, ka sods par dalību 2009. gada 13. janvāra grautiņos piemērots 67 personām, no kurām lielākā daļa to jau izcietusi.
Tālāk likuma anotācijā tiek iztirzāts Anša Ataola Bērziņa gadījums, norādot, ka tiesa piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz 20 mēnešiem. Anotācijā gan nav norādīts, ka tiesa viņu sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu, kā arī piesprieda Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzību, tomēr viņš to nepildīja un VPD neieradās, kā rezultātā tiesa mainīja savu lēmumu un nosacītu cietumsodu aizstāja jau ar reālu brīvības atņemšanu. Šajā brīdī Bērziņš izšķīrās pamest Latviju, pēc paša vārdiem, dodoties "politiskajā trimdā". Šādos apstākļos Bērziņš 2016. gada sākumā tika izsludināts starptautiskā meklēšanā, līdz 2017. gada pavasarī viņš tika aizturēts Čehijā.
Anotācijā teikts, ka Anša Ataola Bērziņa aizstāvis Valsts prezidentam lūdzis sodīto apžēlot, taču "līdz pat šim brīdim Valsts prezidents nav pieņēmis nekādu lēmumu šajā sakarā." "Tādēļ, cita starpā, likumdevējam ir pienākums iesaistīties šī jautājuma risināšanā, lai mazinātu netaisnīgumu Anša Ataola Bērziņa lietā. Valsts simtgades zīmē šī Amnestijas likuma pieņemšana apliecinās likumdevēja solidaritāti ar Latvijas tautu, kā arī veicinās sabiedrības vienotību un saliedētību. Masu nekārtību dalībnieku amnestija ir nepieciešama, lai samierinātu sabiedrību, vairotu demokrātiju, kā arī mazinātu plaisu starp tautu un varu," norādīts likuma pavaddokumentā.
Vienlaikus jānorāda, ka anotācijā teiktais, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis nav pieņēmis "nekādu lēmumu" saistībā ar viņam izteikto lūgumu par apžēlošanu nav īsti korekts. Vējonis 12. septembrī noraidīja jau otro par dalību Vecrīgas grautiņos notiesātā Anša Ataola Bērziņa apžēlošanas lūgumu. Pirmajam šādam lūgumam Vējonis šī gada pavasarī neatsaucās. Viņš toreiz paziņoja, ka neplāno apžēlot Bērziņu, pamatojot savu lēmumu ar to, ka Latvija ir stipra un tiesiska valsts, kas nav iedomājama bez cieņas pret likumu un tiesā nolemto. Viņš atgādināja, ka 68 cilvēki saņēma dažādus sodus un teju visi cilvēki šos sodus ir izcietuši. Neskatoties uz minēto, Bērziņa aizstāvis iesniedza atkārtotu apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam. Noraidot otro lūgumu, valsts pirmā amatpersona skaidroja, ka "neredz, ka kopš aprīļa mēneša kaut kas būtu būtiski mainījies lietas apstākļos. Viņš soda izciešanas vietā izdarījis pārkāpumus un neciena tiesas nolemto un likumu. Valsts prezidents apstiprināja, ka papildus ievāktā informācija nav atklājusi neko tādu, kas būtu par pamatu pieņemt citādu lēmumu.
Tāpat Rīgas apgabaltiesa 7. septembrī nolēma atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 16. jūlija lēmumu, ar kuru tika noraidīts Anša Ataola Bērziņa lūgums pēc pirmstermiņa atbrīvošanas. Apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.
Saeimas sēdes debatēs deputāts Andrejs Judins (V) bija kritisks un norādīja, ka likumprojekts tiek virzīts viena cilvēka dēļ.
"Es lūdzu ņemt vērā, ka cilvēki, kas piedalījās minētajos pasākumos, jau ir izcietuši sodu, viņi jau atbildēja par izdarīto. Un likumprojektu, ko jūs gribat virzīt, tiek virzīts viena cilvēka dēļ, kurš arī bija sodīts – nosacīti, uz brīvām kājām, citiem vārdiem, viņš palika. Bet viņš nepildīja priekšrakstus, viņš ir pārkāpis, un tieši tādēļ viņš ir cietumā – savas bezatbildības dēļ. Bet es sapratu – tuvojas vēlēšanas, laiks populismam," pauda deputāts.
Savukārt deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA) aicināja likumprojektu atbalstīt. "Es saprotu, juristi šai situācijā var jebko pagriezt izcili precīzi, un mēs aizmirstam par cilvēku likteņiem. Mēs esam gatavi sabiedrībā eskalēt nežēlību, galīgi izmetot to, kas ir žēlsirdība jeb ko mēs varam pacelt priekšvēlēšanu gaisotnē un citā," norādīja deputāte.
Saeimā likumprojektu iesniedza Janīna Kursīte-Pakule (NA), Ilmārs Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts), Atis Lejiņš (V), Andris Buiķis (NA), Edvīns Šnore (NA), Raivis Dzintars (NA), Artuss Kaimiņš ("KPV LV"), Juris Viļums (LRA), Jūlija Stepaņenko (S), Līga Kozlovska (ZZS), Valdis Skujiņš (ZZS).
