Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vadītā jaunā Ministru kabineta pirmā sēde notiks trešdien pulksten 12 Ministru kabinetā.
Kalvītis uzrunā parlamentam pateicās vēlētājiem par novērtējumu valdībai, kas strādājusi divus gadus, un par ticību stabilitātei un pragmatismam. Kalvītis uzsvēra, ka pirmo reizi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas valdību veidojošās partijas pēc vēlēšanām ne tikai saglabājušas, bet vairojušas savu pārstāvniecību parlamentā. "Nedomāju, ka tam pamatā ir akla mīlestība pret kādu vadoni," sacīja Kalvītis, skaidrojot, ka "vēlētāji saprata – laba valdība spēj sastrādāties, jo strīdos, iespējams, dzimts patiesība, bet ne labklājība".
Kalvītis sacīja, ka viņa veidotās valdības nākamie mērķi ir veidot Latviju kā konkurētspējīgu valsti ar stabilu labklājības sabiedrību, nostiprināt tiesiskumu, nodrošināt atklātu demokrātisku sabiedrību, padarīt atklātu valdības darbu, apkarot korupciju.
Opozīcijā atstātā "Jaunā Laika" pārstāvis Krišjānis Kariņš kritizēja Kalvīša valdības deklarāciju, kas ir pārāk gara un nekonkrēta, paredzot tikai izstrādāt, sekmēt, veicināt un pilnveidot, nepasakot konkrētus mērķus un darbības. Kariņš arī norādīja, ka parlamentam tik iedota aptuveni pusstunda, lai iepazītos ar šo deklarāciju. JL deputāts Artis Kampars norādīja, ka deklarācijā meklējis "vismaz vārdu "inflācija", bet diemžēl neatradu", norādot, ka koalīcija nav aprakstījusi deklarācijā cīņu ar inflāciju.
Savukārt Ainārs Šlesers (LPP/LC) protestēja, norādot, ka deklarācijā ir ļoti konkrēti mērķi – palielināt vidējo algu līdz 500 latiem, palielināt pensijas, piesaistīt ES līdzekļus transporta un īpaši dzelzceļa infrastruktūras izbūvei, nesamazināt degvielas akcīzes nodokļa proporcijas novirzīšanu autoceļiem. Viņš arī aicināja JL strādāt ka konstruktīvajai opozīcijai, atturoties no lamām un ķengām, bet gan konstruktīvi piedaloties darbā.
Ekonomikas ministra amatā apstiprināts bijušais Jelgavas pašvaldības deputāts Jurijs Strods (TB/LNNK). Tieslietu ministra amatā iecelts advokāts Gaidis Bērziņš (TB/LNNK). Savukārt iekšlietu ministra amats ticis Ivaram Godmanim (LPP/LC).
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amata amatā apstiprināts Aigars Štokenbergs (TP), īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguvei amatā iecelts pedagogs Normunds Broks (TB/LNNK).
Satiksmes ministriju turpmāk vadīs Ainārs Šlesers (LPP/LC), bet sabiedrības integrācijas lietu ministra amatā stājies deputāts Oskars Kastēns (LPP/LC).
Aizsardzības ministriju turpinās vadīt iepriekšējais šīs ministrijas ministrs Atis Slakteris (TP), ārlietu ministra amatā paliks Artis Pabriks (TP), finanšu ministra amatā - Oskars Spurdziņš (TP), veselības ministra amatā arī turpmāk būs Gundars Bērziņš (TP), bet Ainārs Baštiks (LPP/LC) arī 9.Saeimā turpinās vadīt Bērnu un ģimenes lietu ministriju.
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās amats piešķirts Inai Gudelei.
Kultūras ministra amatā arī turpmāk paliks Helēna Demakova (TP), izglītības un zinātnes ministra amatā - Baiba Rivža (ZZS), Mārtiņš Roze (ZZS) turpinās vadīt Zemkopības ministriju, bet Raimonds Vējonis - Vides ministriju. Labklājības ministra amatā arī turpmāk paliks Dagnija Staķe (ZZS).
Jau ziņots, ka otrdien svinīgajā sēdē apstiprināta jaunā 9.Saeima.
Nākamo valdību veidojošajām partijām, Tautas partijai (TP), ZZS, Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" (LPP/LC) vēlēšanu apvienībai un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Saeimā būs 59 balsis. Premjera amatā uz otro termiņu ievēlēts Aigars Kalvītis.
TP 9.Saeimā ieguvusi 23 deputātu vietas, ZZS un partija "Jaunais laiks" - pa 18 deputātu mandātiem katra, apvienība "Saskaņas centrs" - 17 deputātu vietas, LPP/LC - desmit deputātu mandātus, TB/LNNK - astoņas deputātu vietas, bet apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" - sešas deputātu vietas.