Skarbus vārdus par pieņemto lēmumu un tā pieņemšanas veidu, neuzklausot nevalstiskās organizācijas, ceturtdien izteica arī dzīvnieku aizstāvji. Ja deputāti tomēr pieņems grozījumus, dzīvnieku draugi sola lūgt prezidentam Valdim Zatleram neizsludināt likumu.
Lai grozījumi stātos spēkā, deputātiem vēl būs jāpieņem lēmums otrajā, galīgajā lasījumā. Paredzams, ka tas varētu notikt nākamajā ceturtdienā. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Dzintars Zaķis (JL), iepazīstinot ar dokumentu, deputātiem norādīja, ka nokaušana atbilstoši reliģiskajām tradīcijām ir atļauta teju visās Eiropas Savienības valstīs. Šādā veidā dzīvnieku gaļu gatavo 'košer' ēdienam, kā arī musulmaņu ēdienos.
Diskusiju laikā daļa deputātu aicināja kolēģus noraidīt grozījumus, kamēr otri – tos ieviest. "Mums, Latvijā ir pieņemts cienīt dzīvniekus," sacīja Ingmārs Līdaka (ZZS). Viņš atgādināja, ka dzīvniekus šādos gadījumos nogalina paceļot tos aiz vienas pakaļkājas, kam sekot grieziens kaklā, ļaujot tiem noasiņot un just sāpes, jo nervu sistēma nav cietusi. Pēcāk daži oponenti izteicās, ka nogalināšana ir humāna un nav starpības starp pēckaušanas un pirmskaušanas metodēm, jo pat pirmskaušanas gadījumā dzīvniekam tiek iedurts tikai mirkli, sekundi pirms nāves. Līdaka uz to atbildēja, ironizējot, ka, lai parādot, kā viss nogalināšanas process var noritēt sekundes laikā. "Nekauniniet cilvēkus, kuri redz starpību starp dzīvnieku un gaļu," sacīja Līdaka.
Grozījumu noliedzēju vidū bija arī "Pilsoniskā savienība" deputātes Anna Seile un Ilma Čepāne. Pirmā no viņām pauda, ka ir jāievēro dzīvnieku tiesības, otra – norādīja uz latviešu tautas mentalitāti, kam šādi nogalināšanas veidi ir nepieņemami. Viņa arī citēja kādu Austrumos pieņemtu nežēlīgu ēdiena pagatavošanas veidu, kas nodara lielas sāpes dzīvniekam – šajā gadījumā lācim.
Viena no oponentēm Baiba Rivža gan vēlāk aicināja Čepāni nestāstīt, pēc viņas vārdiem, "briesmu stāstus". "Tehnoloģiskais process ir pavisam vienkāršs (..) Te nav nekādu briesmu stāstu," sacīja Rivža. Andis Kāposts (ZZS) norādīja, ka liedzot likuma grozījumus, jāpieņem, ka nokaušana vispār nav atbalstāma lieta. "Ja mēs esam tik humāni, tad aizliedzam nokaušanu kā tādu," viņš teica, piebilzdams, ka būtu lietderīgi atbalstīt nelielu uzņēmējdarbības nišu.
"Pēc šiem apgalvojumiem sanāk, ka Eiropā ir tikai četras morālas valstis [tur liegts nokaut dzīvniekus reliģisku tradīciju garā], pārējās – nemorālas," diskusiju izskaņā, noklausījies kolēģu teikto, sacīja Tautas partijas pārstāvis Vents Armands Krauklis.
Vēl citi deputāti norādīja, ka, pieņemot nokaušanu par amorālu, par tādiem pašiem jāpieņem arī latviešu tautas senči, līdz ir liegums nokaut ir pārprasts humānisms. Viņi norādīja, ka Saeimai ir jāstimulē Latvijas uzņēmēju konkurētspēja.
Tikmēr deputātu vairākumam jau iebildusi Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, kas uzsver, ka kaušana šajā gadījumā nozīmē: "ātra rīkles pārgriešana ar ļoti asu nazi dzīvam, pie pilnas apziņas esošam dzīvniekam, pārgriežot kakla priekšējo daļu un pēc tam ļaujot dzīvniekam noasiņot līdz nāvei". Padome akcentē, ka tā dzīvniekiem izraisa milzīgas sāpes un ciešanas.
Tā arī noraida iespējamo ekonomisko efektu, ko gūtu uzņēmēji, ja šī nozare tiktu attīstīta. Turklāt Latvijā neesot noteikti nekādi standarti šāda veida kautuvēm.
Padome pārmet deputātiem, ka likuma grozījumi izstrādāti slepenībā un nav prasīts sabiedrisko organizāciju viedoklis, lai gan tās pašas iesniegušas vēstules gan Saeimai, gan Zemkopības ministrijai.
Kopumā Saeimas deputāti lēma par trim likuma 48. panta punktiem. Proti, vēl cits grozījumos iekļautais pants ļauj nokaut lauksaimniecības dzīvnieku nokaut, izmantojot pirmskaušanas apdullināšanu, izņemot ierobežotās platībās turētu savvaļas sugas dzīvnieku un brīvās turēšanas sistēmā turētu gaļas šķirnes liellopu. Savukārt vēl viens pants atļauj dzīvnieku nogalināt bez apdullināšanas galējas nepieciešamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad slimības vai traumas dēļ iespējama dzīvnieka nobeigšanās.