Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Bankas (LB) likumā, kas paredz, ka bankas prezidenta, viņa vietnieka un padomes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, portāls "Delfi" uzzināja Saeimā.
Savukārt, ja kāds no bankas padomes locekļiem izstājas pirms termiņa, viņa vietā apstiprināms jauns padomes loceklis uz piecu gadu pilnvaru laiku. Likumprojekts arī paredz, ka viena un tā pati persona LB prezidenta amatā var pavadīt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Likuma grozījumi arī paredz nosacījumus, kādiem jāatbilst centrālās bankas prezidentam un viņa vietniekam, proti, šīm personām jābūt kompetentām finanšu vadības jautājumos, jābūt nevainojamai reputācijai, kā arī vismaz piecu gadu darbības pieredzei finanšu un kapitāla tirgus jomā un pieredzei starptautiskās finanšu institūcijās.
Likumu plānots papildināt ar jaunu pantu par bankas vadības pirmstermiņa atbrīvošanu no amata. Plānots noteikt, ka gadījumā, ja LB prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā, viņu pilnvaras tiek apturētas līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai attiecīgā krimināllieta tiek izbeigta.
Likumprojekts arī paredz, ka Saeima var lemt par bankas prezidenta atbrīvošanu no amata, ja tiek konstatēts, ka persona neatbilst nosacījumam par nevainojamu reputāciju.
Patlaban LB prezidenta, viņa vietnieka un padomes locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi, un šo amatu var ieņemt neierobežotu termiņu skaitu. Savukārt no amata bankas vadītājus Saeima var atbrīvot tad, ja ir saņemts personas iesniegums par atkāpšanos no amata, persona ir izdarījusi smagu pārkāpumu Eiropas Centrālās bankas statūtu izpratnē vai ir iestājies cits statūtos noteiktais gadījums.
Šobrīd nav noteikts, kādiem kritērijiem jāatbilst personai, kura tiek virzīta nacionālās bankas prezidenta amatam.
LB likuma grozījumi otrajā un trešajā lasījumā vēl jāskata Budžeta komisijā un Saeimas sēdē.
Jautājums par LB vadības pilnvaru termiņu aktualizējās pēc tam, kad Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja pašreizējo LB prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Viņš tiek turēts aizdomās pēc Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro.
Rimšēvičam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – 100 000 eiro drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
Jau ziņots, ka Rimšēviča aizstāvis bija lūdzis tiesu atcelt divus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja noteiktos drošības līdzekļus – nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts, taču tiesa šo lūgumu noraidījusi.
Neskatoties uz aizdomās turētā statusu un drošības līdzekļiem, Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata.
