Par šo priekšlikumu nobalsoja 22 tautas kalpi – daļa ”Vienotības”, Reformu partijas un neatkarīgo deputātu, pret bija 36 – daļa ”Saskaņas centra”, Nacionālās apvienības un ZZS deputātu. Daļa tautas kalpu - 11 – balsojumā atturējās, bet 21 – par to nebalsoja.
Ceturtdien par šo likumprojektu Saeimā izvērtās plašas debates.
Deputāte Ingūna Rībena (V) par partijas biedra Andreja Judina iniciēto ideju teica, ka tas ir viens no absurdākajiem un arī tendenciozākajiem likumprojektiem. Viņa klāstīja, ka, ja šis likumprojekts tiktu pieņemts, Latvijas valsts patvaļīgi iesniegtu licenci latviešu tautības piešķiršanai pēc saviem ieskatiem.
"Nākamais likumprojekts varētu būt par to, par kādiem gadījumiem tautību atņemt," asi izteicās Rībena.
Viņu papildināja NA deputāts Jānis Dombrava, sakot, ka, atbilstoši likumprojekta idejai ļaujot iegūt Latvijas pilsonību, būtu jāsāk bažīties par to, "kāds pēc desmit gadiem izskatīsies vidējais latvietis."
Savukārt SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins teica, ka šī likumprojekta pamatā ir "aizdomīga ideoloģiskā bāze", no kuras var secināt, ka kāda no etniskajām iedzīvotāju grupām ir pārāka. Tā rezultātā darba devējiem var rasties vēlme cilvēkus pastiprināti vērtēt pēc tautības, viņš teica.
Agešina frakcijas biedrs Boriss Cilēvičs piebilda, ka šī likumprojekta mērķis esot veicināt asimilāciju un "ar integrāciju tam nav nekāda sakara. Līdz ar šo ieceri tiekot piedāvāts palielināt tautības ieraksta lomu un pieaugšot arī "pareiza tautības ieraksta" loma.
Jau vēstīts, ka priekšlikumu ļaut cittautiešiem ļaut pasē ierakstīt tautību "latvietis" iesniedza "Vienotības" un Reformu partijas deputāti, rosinot grozīt Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumu. Iepriekš Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Grozījumu projektā bija paredzēts, ka "persona, kura ir Latvijas Republikas pilsonis, kurai vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīves vieta ir Latvija, kura augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, ir piederīga latviešu kultūrai, apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, ir tiesīga mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis"".
Tāpat grozījumi paredzēja, ka persona būs tiesīga vienu reizi mainīt tautības ierakstu pret savu iepriekšējo piecu paaudžu radinieku tautību. Lai to izdarītu, personai jābūt vismaz 15 gadus vecai un jāspēj pierādīt savu radniecību ar konkrētas tautības personām. Pašlaik tas iespējams divu paaudžu robežās.
Likuma izmaiņu iniciatori savu ideju bija pamatojuši ar to, ka 20 gadu laikā "ir uzaugusi paaudze, kura jūtas piederīga Latvijai". Latvijā šobrīd ir cilvēki, kuri ir piederīgi latviskai kultūrai un kuri identificē sevi kā latviešu tautas daļu, bet kuriem ar likumu ir liegta iespēja tikt atzītiem par latviešiem, jo viņu vecākiem bijusi cita tautība.
Saglabājot likumā etnisko (izcelsmes) tautības noteikšanas kārtību, tiek piedāvāts to papildināt ar jaunu konceptu, proti, atļaut citu etnisko izcelsmju cilvēkiem nostiprināt savu piederību latviešu tautai, stingri ievērojot brīvprātības principu," pausts likumprojekta anotācijā.
Viens no idejas iniciatoriem Judins (V) iepriekš arī norādījis, ka "nacionālā apziņa cilvēkiem veidojas izglītošanās un audzināšanas procesā un šī brīža situācija, kurā latviskā garā uzaugušajiem Latvijas pilsoņiem tiek liegta iespēja sevi apliecināt par latviešu tautas daļu tikai viņu vecāku etniskās piederības dēļ, nav taisnīga."
Jau vēstīts, ka valdība pēc Saeimas atbildīgās komisijas aicinājuma izskatīja un atbalstīja izmaiņas Ministru kabineta noteikumos. Līdz ar to no 1.aprīļa atkal būs iespēja pasē ierakstīt savu tautību.
