Vēl šonedēļ koalīcijas sadarbības padomē šim likumprojektam bija paredzams atbalsts.
Tāpat Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredzēja ierobežot pašvaldību deputātu amatu savienošanu.
Ierosinātie likuma grozījumi paredzēja, ka no šī gada 1.jūlija pašvaldību deputāti vairs nevarētu ieņemt pašvaldības izpilddirektora vietnieka, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatus.
Reformu partijas (RP) frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis žurnālistiem uz jautājumu, kāpēc RP balsojusi pret tās pārstāvja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža virzīto likumprojektu par deputātu skaita mazināšanu, atbildēja, ka tam būtu bijusi jēga tikai tad, ja deputāti būtu atbalstījuši tā skatīšanu steidzamības kārtībā, taču tā noraidīta.
Skatot likumprojektu paātrinātā kārtībā, varētu pagūt pieņemt likuma izmaiņas par deputātu skaita samazināšanu un liegumu apvienot amatus vēl pirms šovasar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
"Koalīcijā bija nopietnas domstarpības, vai to attiecināt uz visām pašvaldībām, vai tikai uz mazajām, bet bija vienošanās, ka mēs to atbalstīsim pirmajā lasījumā un piešķirsim steidzamības statusu," teica Dombrovskis. Tomēr daļa "Vienotības" deputātu nobalsojuši pret steidzamību. RP politiķis to skaidroja ar kolēģu nogurumu stundām ilgās plenārsēdes laikā.
RP nākamnedēļ vērtēšanai koalīcijas partneriem plāno iesniegt "modificētu likumprojektu", aicinot tam paredzēt arī steidzamības statusu. Prognozējams, ka izmaiņas likumprojektā būs attiecināmas attiecībā uz mazo pašvaldību deputātu skaita izmaiņām.
"Vienotības" frakcijas viedokli par negatīvajiem balsojumiem pagaidām neizdevās iegūt.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie un valdībā pērn decembrī atbalstītie grozījumi likumāparedz, ka deputātu skaits pašvaldībā būs atkarīgs no tajā dzīvojošo cilvēku kopskaita. Savukārt atsevišķs regulējums plānots Rīgas pašvaldībai, kur deputātu skaitu paredzēts samazināt no 60 līdz 35.
Koalīcijas partiju pārstāvji izteikušies, ka Saeima varētu rūpīgi vērtēt VARAM virzītos grozījumus par deputātu skaita samazināšanu un, pieņemot šo regulējumu īsi pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, tāpēc izmaiņas uz šīm vēlēšanām neattiektos.
VARAM sagatavotie likuma grozījumi paredz, ka novada domē ievēlējamo deputātu skaits noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Ja novadā dzīvo līdz 5000 cilvēku, tad ievēlami ir deviņi deputāti, ja no 5001 līdz 20 000, tad jāievēl 11 deputāti. Ja reģistrēto iedzīvotāju skaits pašvaldībā ir no 20 001 līdz 50 000, tad ievēl 13 deputātus, bet, ja novadā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tad ievēl 15 deputātus.
Lielo jeb Republikas pilsētu domē ievēlē 13 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000, bet, ja tas pārsniedz 50 000, tad ievēlē 15 deputātus.
Savukārt Rīgas domē ievēlamo deputātu skaitu paredzēts samazināt no 60 uz 35. Ministrija norāda, ka Rīgas domes deputātu skaita samazināšana atbilst proporcionalitātes principam, kāds tiek ievērots Saeimas vēlēšanās, kur 100 deputāti pārstāv divus miljonus iedzīvotāju. Saskaņā ar grozījumiem 35 Rīgas domes deputāti pārstāvētu 0,7 miljonus rīdzinieku. Šāds deputātu skaits būtu pietiekams, lai nodrošinātu domes deputātu darbu frakcijās un komitejās.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs šo reformu pamatojis ar to, ka pēc pagastu apvienošanas ir pagājis pietiekami ilgs laiks un pēc pašreizējā principa noteikts domes sastāvs vairs nav pamatots.
Iepriekš par ideju ar likuma grozījumiem samazināt deputātu skaitu pašvaldībās kritiski izteicies Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) vadības pārstāvis Māris Kučinskis, kurš to nosauca par "zvirbuļu šaušanu" un aicināja VARAM pievērsties svarīgākām lietām, piemēram, lauku un pilsētu sadarbībai, kā arī uzņēmējdarbības vides stimulēšanai.
